ES JŪS AICINU KĀ MĀTE

2019. gada 25. janvārī
Mīļie bērni! Šodien es kā Māte jūs aicinu atgriezties. Šis laiks ir jums, bērniņi, – klusēšanas un lūgšanas laiks. Tāpēc lai jūsu sirds siltumā izaug cerības un ticības grauds, un jūs, bērniņi, no dienas dienā izjutīsiet nepieciešamību lūgties vairāk. Jūsu dzīve kļūs sakārtota un atbildīga. Jūs sapratīsiet, bērniņi, ka šeit, virs zemes, esat īsu laiku, un jūs jutīsiet nepieciešamību būt tuvāk Dievam un ar mīlestību liecināsiet par savas sastapšanās ar Dievu pieredzi, kurā dalīsieties ar citiem. Es esmu ar jums un lūdzu par jums, bet es nevaru bez jūsu “jā”. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu.

Un šodien no jauna Viņa saka: “…kā Māte es jūs aicinu uz atgriešanos.” Tas nozīmē, ka Viņa atkal no mums vēlas to pašu – palīdzēt dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju – Viņas Dēla vārdiem. Viņa mūs aicina uz atgriešanos, klusumā un lūgšanā pieņemot Dieva mīlestību.
Reiz kādam vientuļniekam jautāja, kādēļ viņš dzīvo viens, tālu no cilvēkiem pastavīgā vientulībā? Viņš aizveda tos pie liela ūdens tauka, paņēma zariņu un sajauca ūdeni. Pēc tam viņš tiem jautāja, ko viņi redz ūdenī? Viņi atbildēja: “Neko.” Pēc kāda laika ūdens noskaidrojās un viņš tiem jautāja vēlreiz: “Ko jūs redzar?” Viņi atbildēja, ka ūdenī redz savu atspulgu, savu seju.
Vientuļnieks paskaidroja: “Pasaules troksnī un satraukumā neviens nespēj ieraudzīt sevi un būt laimīgs. Mieru ir iespējams iegūt tikai vientulībā, jo tikai tā var sarunāties ar Dievu, kurš vienīgi klusumā un vientulībā atklās mūsu īsto un patieso seju.”
Ir cilvēki, kuri baidās no klusuma. Tā vietā, lai nomierinātu savu iekšējo “es”, mēs to satraucam vēl vairāk, lai tikai nejauši nesadzirdētu sirdsapziņas balsi.
Marija savā Mātes labestībā mūs aicina nebaidīties no klusuma, jo tur, velēdamies apskaut, mūs gaida Dievs. Lūgt Dieva mīlestības dāvanu ir viens no svarīgākajiem nodomiem, par kuru Viņa mūs aicina lūgties. Medžugorje ir vieta, kur daudzi ir piedzīvojuši Dieva mīlestību un sākuši dzīvot sirds ticībā.
Viņu atgriešanās sākās kopā ar Mariju. Lai arī kur mēs atrastos, Viņa ir kopā ar mums, lai izlūgtu mums šo žēlastību. Viņai ir tikai viena vēlēšanās un viens uzdevums – atvest visus savus bērnus uz Debesīm.
Neviens mums nespēj dot to, ko Viņas Dēls Jēzus. Neviens nekad nav runājis tā, kā Viņš. Mēs varam sadzirdēt Viņu klusumā. Kad Jēzus mācekļi redzēja, kā Viņš lūdzas, viņi apbrīnā lūdza Viņu: “Māci mūs lūgties!”
Kungs bieži nogāja kādā nomaļā vietā, meklēja vientulību, lai būtu kopā ar Tēvu. Jēzus nepārtraukti lūdzās.
Lai dziļi sirdī satiktu Dievu, ir vajadzīgs klusums. Evaņģēlijā mēs lasām, ka arī Marijas dzīve noritēja pastāvīgā klusumā un lūgšanā. Visā, kas notika Viņas dzīvē, mēs varam saskatīt Marijas dziļo vienotību ar Dievu. Visus dzīves notikumus Viņa paturēja savā sirdī. Tieši tur, Viņas sirds siltumā, auga ticības un cerības sēkla. Lai gan daudzas lietas Viņa nesaprata, Marija ticēja sava Dēla vārdiem un sekoja Viņam.
Dievmāte Mātes maigumā un pacietībā mums atgādina, ka ir svarīgi atrast laiku klusumam un lūgšanai. Tas ir laiks mūsu iekšējai pārveidei. “Tādēļ, bērniņi, sirds klusumā palieciet ar Jēzu, lai Viņš ar savas mīlestības spēku pārvērstu jūsu sirdi. Šis laiks, bērniņi, ir žēlastības laiks jums, izmantojiet to, meklējot sev personīgās atgriešanās ceļu. Ja jums būs Dievs, tad jums būs viss,” Viņa teica 1998. gada 25. jūlija vēstījumā.
Lūgšana un klusums ir nosacījumi, lai māja tiktu būvēta uz klints, sakārtota un atbildīga dzīve mūžībai. Lūgšanā mēs sākam saprast, ka vissvarīgākais dzīvē ir mīlestība. Lūgšanā pieņemta mīlestība visu, ko tā skar, pārvērš mūžīgajā, nepārejošajā.
Pat visvienkāršākā rīcība, mīlestības skarta, kļūst pat dārgu pērli. Svētā Terēze no Bērna Jēzus mūs māca: “Mīlestībā pacelta saspraude, var atgriezt cilvēku. Tikai Jēzus var dot rīcībai tādu vērtību.”
Marijas vēstījumos mēs bieži atrodam norādes uz to, ka mūsu dzīve uz zemes ir pārejoša un mēs varam iemantot Debesis, darot mīlestības darbus. Satikšanās ar Dievu, kurā mēs dalīsimies ar citiem, kā to vēlas Marija, notiek mīlestības pilnā sirds klusumā.
“Manas mīlestības apustuļi, lūdzieties ar sirdi un darbiem, lai parādītu Mana Dēla mīlestību. Tā ir mūsu vienīgā cerība un vienīgais ceļš uz mūžīgo dzīvi”; “Liecini ar dvēseli, darbiem, mīlestību, paklausību, bet vispirms ar pazemību…”
“Es nevēlos, lai jūs būtu ievainoti ar tukšiem vārdiem, bet gan pagodinātu Dievu ar darbiem,” savos vēstījumos mūs uzmundrina Marija.
Lai mēs to varētu paveikt, Marijai ir vajadzīga mūsu piekrišana. Pilnīgā paļāvībā uzticēsim sevi Viņai. Ļausim Viņai ienākt mūsu dzīvē, lai Viņa kā Māte mūs vadītu un gādīgi sekotu katram mūsu solim līdz pat Debesu vārtiem.

Lūgšana:
Debesu Tēvs, pateicamies par Tavu vareno nodomu cilvēcei, ko Tu šajās dienās vēlies īstenot caur Mariju. Mūsu Māte, pilnībā atdodam sevi Tev. Kopā ar Tevi mēs vēlamies mācīties klusumu un lūgšanu. Tavā sirdī vēlamies ieklausīties Jēzus vārdos un dzīvot saskaņā ar tiem. Ietērp mūs savā labestībā, veido mūs par saviem apustuļiem. Ar visu savu esību sakām savu “Jā!” Tev un Taviem miera plāniem. Āmen.

Terēze Gažiova

Read Previous

Pārdomas par Dievmātes vēstījumu (25.01.2019)

Read Next

DIEVMĀTES LŪGŠANAS SKOLA

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *