“Mīļie bērni! Mani pie jums ved mīlestība – mīlestība, kuru es vēlos iemācīt arī jums, patiesa mīlestība. Tā mīlestība, kuru jums atklāja mans Dēls, kad Viņš aiz mīlestības pret jums nomira uz krusta. Mīlestība, kura vienmēr ir gatava piedot un lūgt piedošanu. Bet kāda ir jūsu mīlestība? Mana mātes sirds ir noskumusi, cenšoties rast jūsu sirdī mīlestību. Jūs neesat gatavi mīlestības dēļ savu gribu pakļaut Dieva gribai. Jūs nespējat man palīdzēt, lai tie, kas vēl nepazīst Dieva mīlestību, to iepazītu, tāpēc ka jūsos nav patiesas mīlestības. Veltiet man savu sirdi, un es jūs vedīšu. Es jums mācīšu piedot, mīlēt savus ienaidniekus un dzīvot tā, kā dzīvoja mans Dēls. Nebaidieties par sevi. Mans Dēls neatstāj nelaimē tos, kurus mīl. Es būšu kopā ar jums un lūgšu Debesu Tēvu, lai jūs apgaismo mūžīgās patiesības un mīlestības gaisma. Aizlūdziet par saviem ganiem, lai, pateicoties jūsu praktizētajam gavēnim un lūgšanai, viņi varētu jūs vadīt mīlestībā. Paldies jums.”