KAS IR MEDŽUGORJE?
Medžugorje (Medjugorje) 20. gs. pēdējo divdesmit gadu laikā un tāpat arī 21. gs. sākumā ir kļuvusi par īpašu vietu, kuru apmeklē cilvēki no visām pasaules malām: te sastopami ļaudis, kuru ādas krāsa ir balta un dzeltena, melna un sarkana, te ierodas gan bagāti, gan nabagi, gan veci, gan jauni. Nav tāda gadalaika, nav tādas dienas, kad Medžugorjē nedzirdētu skanam dažādas valodas. Un tā tas ir kopš 1981. gada 24. jūnija, kad Podbrdo – mazajā Bijakoviču ciematiņā, parādījās Dievmāte, kā to apliecināja seši bērni.
Kopš šīs dienas, tā liecina vizionāri, Dievmāte parādās ik dienas, visus aicinot uz mieru un atgriešanos.
Ņemot vērā to, cik daudz svētceļnieku apmeklē šo vietu (pēdējo divdesmit gadu laikā – vairāk nekā 20 miljoni), var sacīt, ka Medžugorje ir vispasaules lūgšanu galvaspilsēta.
Katoļu draudzes teritorijā, kurā bez Medžugorjes (slāvu valodā šis vārds nozīmē – vieta, kas atrodas starp kalniem) ietilpst Bijakoviču, Miletinas, Šurmancu un Vionicas ciemi, šodien dzīvo apmēram četri tūkstoši cilvēku. Kā patstāvīga draudze Medžugorje pirmo reizi minēta 1599. gadā. Pašreizējā draudze dibināta 1892. gadā, tā uzticēta sv. apustuļa Jēkaba – svētceļnieku patrona, aizbildniecībai. Pirmā baznīca tika uzcelta 1897. gadā, bet pēc Pirmā pasaules kara zemes svārstību rezultātā šī ēka drīz vien kļuva neizmantojama. Pastorālo darbu draudzē veic Hercegovinas franciskāņu mūki.