“Mīļie bērni! Es jūs visus aicinu un pieņemu kā savus bērnus. Es lūdzos par to, lai jūs mani pieņemtu un mīlētu kā māti. Savā sirdī es jūs visus esmu apvienojusi un, nākot pie jums, jūs svētīju. Es zinu – jūs gaidāt, ka sniegšu jums mierinājumu un cerību, jo jūs mīlu un aizbilstu par jums. Savukārt es gaidu, lai jūs kļūtu vienoti ar mani manā Dēlā un būtu mani apustuļi. Lai jūs to varētu īstenot, es jūs atkal aicinu – mīliet! Nav mīlestības bez lūgšanas, nav lūgšanas bez piedošanas, jo mīlestība – tā ir lūgšana, bet piedošana ir mīlestība. Mani bērni, Dievs jūs ir radījis, lai jūs mīlētu un mīlētu tā, ka jūs piedotu. Ik lūgšana, kas plūst no mīlestības, jūs vieno ar manu Dēlu un Svēto Garu, bet Svētais Gars jūs apgaismo un dara par maniem apustuļiem – apustuļiem, kas visu, ko vien darīs, darīs Kunga vārdā. Par viņu lūgšanu kļūs darbi, ne tikai vārdi, jo tie mīl manu Dēlu un tiem ir izpratne par patiesības ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvi. Lūdzieties par saviem ganiem, lai viņi ar skaidru sirdi jūs vienmēr vadītu pa patiesības un mīlestības ceļu – pa mana Dēla ceļu. Paldies jums.”