“Mīļie bērni! Es, jūsu Māte, atkal nāku jūsu vidū mīlestības dēļ, kurai nav gala; bezgalīgā Debesu Tēva bezgalīgās mīlestības dēļ. Un, ieskatoties jūsu sirdī, es redzu, ka daudzi no jums mani pieņem kā Māti un no patiesas un tīras sirds vēlas būt mani apustuļi. Bet es esmu Māte arī tiem no jums, kas mani nepieņem un kas, nocietinājuši savu sirdi, nevēlas iepazīt mana Dēla mīlestību. Un jūs nezināt, cik ļoti mana sirds cieš un cik daudz es lūdzu savu Dēlu par jums. Es Viņu lūdzu, lai Viņš dziedina jūsu dvēseli, jo Viņš to spēj. Es lūdzu, lai Viņš apgaismo jūs ar Svētā Gara brīnumu, tā lai jūs beigtu arvien no jauna Viņu nodot, lādēt un ievainot. No visas sirds es lūdzu par jums, lai jūs saprastu, ka tikai mans Dēls ir pasaules pestīšana un gaisma. Un jūs, mani bērni, mani mīļie apustuļi, vienmēr nesiet manu Dēlu savā sirdī un domās! Tādējādi jūs nesīsiet mīlestību. Visi tie, kas Viņu nepazīst, pazīs viņu jūsu mīlestībā. Es vienmēr esmu jums līdzās. Īpašā veidā esmu līdzās jūsu ganītājiem, jo mans Dēls viņus ir aicinājis jūs vadīt pa mūžības ceļu. Paldies, mani apustuļi, par jūsu upuri un mīlestību!”