“Mīļie bērni! Jūs esat mans spēks, jūs – mani apustuļi, kas ar savu mīlestību, pazemību un lūgšanas klusumu palīdzat iepazīt manu Dēlu. Jūs dzīvojat manī. Jūs mani nesat savā sirdī. Jūs zināt, ka jums ir Māte, kas jūs mīl un kas ir atnākusi, lai nestu mīlestību. Es raugos uz jums Debesu Tēvā, raugos uz jūsu domām, sāpēm un ciešanām un tās upurēju savam Dēlam. Nebaidieties, nezaudējiet cerību, jo mans Dēls uzklausa savu Māti. Jau kopš dzimšanas Viņš mīl, un es vēlos, lai visi mani bērni iepazītu šo mīlestību. Es vēlos, lai visi tie, kas Viņu atstājuši savu sāpju un pārpratumu dēļ, atgrieztos pie Viņa un lai Viņu iepazītu tie, kas Viņu nekad nav pazinuši. Tāpēc jūs, mani apustuļi, esat šeit, un es, Māte, esmu kopā ar jums. Lūdziet sev ticības spēku, jo mīlestības un žēlastības pamatā ir stipra ticība. Ar mīlestību un žēlsirdību jūs palīdzēsiet visiem tiem, kuri neapzinās, ka gaismas vietā ir izvēlējušies tumsu. Lūdzieties par saviem ganiem, jo viņi ir Baznīcas stiprums – Baznīcas, kuru jums atstājis mans Dēls. Ar mana Dēla starpniecību viņi ir dvēseļu gani. Paldies jums.”