“Mīļie bērni! Es no jauna vēlos ar jums runāt par mīlestību. Es jūs esmu sapulcinājusi ap sevi sava Dēla vārdā un pēc Viņa gribas. Es vēlos, lai jūsu ticība būtu stipra un lai tā izplūstu no mīlestības. Jo tie mani bērni, kuri saprot mana Dēla mīlestību un tai seko, dzīvo mīlestībā un cerībā. Viņi ir iepazinuši Dieva mīlestību. Tāpēc, mani bērni, lūdzieties; lūdzieties, lai jūs spētu mīlēt arvien vairāk un darīt mīlestības darbus. Jo ticība vien, bez mīlestības un mīlestības darbiem, nav tas, ko es jums lūdzu. Mani bērni, tā ir iluzora ticība, tā ir sevis lielīšana. Mans Dēls gaida ticību un darbus, mīlestību un labestību. Es lūdzos un lūdzu – arī jūs lūdzieties un īstenojiet dzīvē mīlestību, jo es vēlos, lai mans Dēls, ielūkojoties visu manu bērnu sirdī, tajā varētu saskatīt tikai mīlestību un labestību, bet ne ienaidu un vienaldzību. Mani bērni, manas mīlestības apustuļi, nezaudējiet cerību, nezaudējiet spēku! Jūs to spējat. Es jūs iedrošinu un svētīju, jo viss laicīgais, kam daudzi mani bērni diemžēl ierādījuši pirmo vietu, izzudīs; tikai mīlestība un mīlestības darbi paliks un atdarīs Debesu valstības vārtus. Pie šiem vārtiem es jūs gaidīšu. Pie šiem vārtiem es vēlos sagaidīt un apskaut visus savus bērnus. Paldies jums.”