“Mīļie bērni! Es, Māte, priecājos būt jūsu vidū, jo no jauna vēlos ar jums runāt par mana Dēla vārdiem un mīlestību. Es ceru, ka jūs mani pieņemsiet ar sirdi, jo mana Dēla vārdi un mīlestība ir vienīgā gaisma un cerība mūsu laikmeta tumsā. Tā ir vienīgā patiesība, un jūs, kas to pieņemsiet un tajā dzīvosiet, iemantosiet šķīstu un pazemīgu sirdi. Mans Dēls mīl tos, kas ir šķīsti un pazemīgi. Šķīstas un pazemīgas sirdis iedzīvina mana Dēla vārdus, dzīvo saskaņā ar tiem, tos izplata un dara visu, lai ikviens sadzirdētu Viņa sacīto. Mana Dēla vārdi tiem, kas tos uzklausa, no jauna sniedz dzīvību. Mana Dēla vārdi no jauna sniedz mīlestību un cerību. Tāpēc, mani mīļotie apustuļi, mani bērni, dzīvojiet saskaņā ar mana Dēla vārdiem. Mīliet cits citu, kā Viņš ir mīlējis jūs. Mīliet cits citu Viņa vārdā, atceroties Viņu. Baznīca attīstās un aug, pateicoties tiem, kuri uzklausa mana Dēla vārdus, pateicoties tiem, kuri mīl, pateicoties tiem, kuri klusējot cieš un pacieš, cerot uz galīgo atpestīšanu. Tāpēc, mani mīļotie bērni, lai jūsu pirmā doma, dienu sākot, un pēdējā, to beidzot, veltīta mana Dēla vārdiem un mīlestībai. Paldies jums!”