“Mīļie bērni! Manai patiesajai, dzīvajai klātbūtnei jūsu vidū jūs jādara laimīgus, jo tā ir mana Dēla lielās mīlestības izpausme. Viņš mani sūta pie jums, lai mana mātes mīlestība jums sniegtu pārliecību; lai jūs saprastu, ka sāpes un prieks, ciešanas un mīlestība sekmē to, ka jūsu dvēseles dzīve ir intensīva; lai es no jauna jūs mudinātu godināt Jēzus Sirdi, ticības sirdi, Euharistiju. Dienu no dienas, gadsimtu pēc gadsimta mans Dēls dzīvs nāk jūsu vidū – Viņš atgriežas pie jums, lai gan nekad jūs nav atstājis. Kad kāds no jums, mani bērni, atgriežas pie Viņa, mana mātes sirds strauji sitas no prieka. Tāpēc, mani bērni, atgriezieties pie Euharistijas, pie mana Dēla. Ceļš pie mana Dēla ir grūts, atteikšanās pilns, bet beigās vienmēr ir gaisma. Es saprotu jūsu sāpes un ciešanas, un ar mātes mīlestību noslauku jums asaras. Paļaujieties uz manu Dēlu, jo Viņš jūsu labā izdarīs pat to, ko jūs neesat iedomājušies Viņam lūgt. Jums, mani bērni, jārūpējas tikai par savu dvēseli, jo tā ir vienīgais, kas jums pieder šajā pasaulē. Jūs to netīru vai tīru stādīsiet priekšā Debesu Tēvam. Atcerieties – ticība mana Dēla mīlestībai vienmēr tiek atalgota. Es jūs lūdzu īpaši aizlūgt par tiem, kurus mans Dēls ir aicinājis dzīvot, kā dzīvoja Viņš, un mīlēt savu ganāmpulku. Paldies jums!”