“Mīļie bērni! Es atnācu pie jums, jūsu vidū, lai jūs man uzticētu savas rūpes un tādējādi es tās varētu stādītu priekšā savam Dēlam un par jums aizbilst Viņam jūsu labad. Es zinu, ka jums katram ir savas rūpes un raizes. Tāpēc es jūs mātišķi aicinu: nāciet pie mana Dēla galda! Viņš jūsu dēļ lauž maizi, Viņš jums atdod sevi. Viņš jums dāvā cerību. Viņš no jums prasa vairāk ticības, cerības un miera. Prasa, lai jūs sevī cīnītos pret egoismu, tiesāšanu un cilvēciskām vājībām. Tāpēc kā Māte es saku: lūdzieties, lai lūgšana jums sniegtu spēku iekšējai cīņai. Kad mans Dēls bija mazs, Viņš man bieži sacīja, ka daudzi mani mīlēs un sauks par Māti. Šeit, jūsu vidū, es jūtu mīlestību. Paldies jums! Šīs mīlestības vārdā es lūdzu savu Dēlu, lai neviens no jums, mani bērni, neatgrieztos mājās tāds pats, kā šeit ieradās; lai jūs nestu daudz vairāk cerības, žēlsirdības un mīlestības; lai jūs būtu mani mīlestības apustuļi, kas ar savu dzīvi liecina, ka Debesu tēvs ir dzīvības, nevis nāves avots. Mīļie bērni, vēlreiz es jūs mātišķi lūdzu aizlūgt par tiem, kas ir mana Dēla izvēlētie, par viņu svētīgajām rokām ― par jūsu ganiem ―, lai viņi sludinātu manu Dēlu ar daudz lielāku mīlestību un tādējādi vecinātu atgriešanos. Paldies jums!”