“Mīļie bērni! Saskaņā ar mana Dēla gribu un savu mātes mīlestību es nāku pie jums, mani bērni, bet īpaši pie tiem, kas nepazīst mana Dēla mīlestību. Es nāku pie jums, kas par mani domājat un mani piesaucat. Jums sniedzu savu mātes mīlestību un nesu sava Dēla svētību. Vai jums ir tīra un atvērta sirds, un vai jūs saskatāt dāvanas, manas klātbūtnes un mīlestības zīmes? Mani bērni, savā šīszemes dzīvē iedvesmojieties no mana piemēra. Mana dzīve bija sāpes, klusums un neierobežota ticība un paļāvība uz Debesu Tēvu. Nekas nav nejauši: ne sāpes, ne prieks, ne ciešanas, ne mīlestība. Tās visas ir žēlastības, kuras mans Dēls jums dāvā un kuras jūs ved uz mūžīgo dzīvi. Mans Dēls lūdz, lai jūs mīlat un lūdzaties Viņā. Mīlēt un lūgties Viņā – tas nozīmē (gribu jūs kā māte pamācīt) lūgties savas dvēseles klusumā, nevis tikai izsacīt lūgšanu ar savām lūpām. Tas ir arī katrs pats mazākais skaistais žests, kas darīts mana Dēla vārdā, tā ir pacietība, žēlsirdība, sāpju un upuru pieņemšana citu labad. Mani bērni, mans Dēls raugās uz jums. Lūdzieties, lai arī jūs varētu skatīt Viņa Vaigu un lai tas jums tiktu atklāts. Mani bērni, es jums atklāju vienīgo un īsto patiesību. Lūdzieties, lai to saprastu, lai spētu izplatīt mīlestību un cerību un lai spētu būt manas mīlestības apustuļi. Īpašā veidā mana mātes Sirds mīl ganus. Aizlūdziet par viņu svētītajām rokām. Paldies jums!”