“Mīļie bērni! Mana mātes sirds raud, redzot, ko dara mani bērni. Grēki vairojas, dvēseles skaidrība kļūst arvien mazsvarīgāka, par manu Dēlu aizmirst, Viņu godina arvien mazāk, un mani bērni tiek vajāti. Tāpēc jūs, mani bērni, manas mīlestības apustuļi, no sirds un dvēseles piesauciet mana Dēla vārdu. Viņam jums ir gaismas vārdi. Viņš jums sevi atklāj, lauž ar jums maizi un sniedz jums mīlestības vārdus, lai jūs tos pārvērstu žēlsirdības darbos un tādējādi kļūtu par patiesības lieciniekiem. Tāpēc, mani bērni, nebīstieties! Ļaujiet manam Dēlam mājot jūsos. Viņš jūs izmantos, lai rūpētos par tiem, kas ir ievainoti, un pievērstu Dievam pazudušās dvēseles. Tāpēc, mani bērni, atgriezieties pie Rožukroņa lūgšanas. Lūdzieties to ar labestības, pašaizliedzības un žēlsirdības jūtām. Lūdzieties ne tikai ar vārdiem, bet ar žēlsirdības darbiem. Lūdzieties ar mīlestību pret visiem cilvēkiem. Mans Dēls ar savu upuri paaugstināja mīlestību. Tāpēc dzīvojiet ar Viņu, lai jums būtu spēks un cerība, lai jums būtu mīlestība, kas ir dzīvība un kas ved uz mūžīgo dzīvi. Saskaņā ar Dieva mīlestību arī es esmu kopā ar jums un jūs vadīšu ar mātes mīlestību. Paldies jums!”

Mirjana sacīja, ka Dievmāte bijusi ļoti noskumusi.