2017. gada 25. augustā
Mīļie bērni! Šodien es jūs aicinu būt par lūgšanas cilvēkiem. Lūdzieties, līdz lūgšana jums kļūst par prieku un sastapšanos ar Visaugstāko. Viņš pārveidos jūsu sirdi, un jūs kļūsiet par mīlestības un miera cilvēkiem. Neaizmirstiet, bērniņi, ka sātans ir stiprs un vēlas panākt, lai jūs novērstos no lūgšanas. Jūs neaizmirstiet, ka lūgšana ir noslēpumaina tikšanās ar Dievu atslēga. Šī iemesla dēļ es esmu kopā ar jums, lai jūs vadītu. Nepametiet lūgšanu! Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!

Uzmanīgi lasot Dievmātes vēstījumu, sadzirdam, kā atkārtojas Viņas Mātes vārdi visu Viņas parādīšanās un klātbūtnes gadu laikā. Var šķist, ka šo gadu laikā Viņas aicinājumi nav mainījušies. Dievmātes vārdos dzirdama Jēzus aicinājuma: “Piedodiet un jums tiks piedots” atbalss.

Lūgšanas mērķis ir prieks un satikšanās ar Visaugstāko, ar Dievu. Kristīga lūgšana, pirmkārt un galvenokārt, balstās nevis uz abstraktiem noteikumiem, bet uz dzīvu personību.

Jaunava Marija, tāpat kā visi cilvēki, piedzīvoja izaugsmi un izdzīvoja ticības un lūgšanas ceļu. Tagad Viņa runā ar mums un aicina uz lūgšanu, kuras spēku un iedarbību Pati pārbaudījusi un izjutusi Savā dzīvē. Kādā no vēstījumiem viņa saka: “Mīļie bērni, tikai mans Dēls Jēzus Kristus var jums dot prieku un mieru.” Visu Viņas aicinājumu būtība ir aizvest mūs pie Jēzus – neizsmeļamā mūsu lūgšanu avota. Pēc Savas nāves un augšāmcelšanās Jēzus izlej pār mums Svēto Garu, un šajā Garā mēs gavilējam Kungam: “Abba, Tēvs!” Evanģēlija tekstos Jēzus mums atstājis norādes, kā veidot savu lūgšanu. Ja mēs gribam lūgties tā, kā Jēzus un kopā ar Jēzu, tad esam aicināti būt paklausīgi Viņa Garam, kas ir klātesošs mūsos.

Jēzus māca: “…kad tu Dievu lūdz, tad iej savā istabā, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā“ (Mt. 6:6). “Ieiet istabā, aizslēgt durvis” nozīmē ieiet savā sirdī. Tas ir aicinājums koncentrēties. Tas ir aicinājums piepildīt savu sirdi ar klusumu, kurā stiprāk un skaidrāk skan Dieva balss. Pāvests Pāvils VI saka: “Ieiet pašiem sevī, lai atrastu un satiktu To, kas mīt mūsos.”
“Lūdzoties neesiet daudzrunīgi kā pagāni! Viņi domā, ka savas daudzrunības dēļ tiks uzklausīti.“ (Mt. 6:7). Jēzus nenoraida ilgas lūgšanas, bet noraida tās lūgšanas, kurās pārāk ilgas lūgšanu vārdu plūsmas dēļ tiek zaudēta lūdzēja uzmanība. Kā saka sv. Augustīns: “Viena lieta- daudz runāt, bet cita – daudz lūgties.”

Kristīgas lūgšanas dziļumā, pašā tās sirdī ir paļāvība. Lūgšana atver mūs dvēseli ticībai un paļāvībai. Kas paļaujas uz Dievu, cenšas Viņu nevis informēt, bet gan atļaut Viņam mūs pārveidot. Kas lūdzas, ir bērns, bet Dievs – Tēvs, kas mājo debesīs. Īpaša mūsu lūgšana ir tādēļ, ka tai jābūt nepagurstošai, neatlaidīgai.

Un Dievmāte mūs aicina: lūdzieties! Viņa nelūdz mūs noskaitīt vairākas lūgšanas, bet mudina uz pastāvību. Pat tad, kad mēs neesam pārliecināti par to, vai mūsu lūgšanas ir uzklausītas, Dievs, neapšaubāmi, tā vietā gatavo mums kaut ko daudz labāku, nekā mēs varam iedomāties un izlūgt. Svētais Gars ir Tas, kas virza mūs uz dziļāku lūgšanu. Tas palīdz mums lūgšanā: “…mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.“ (Rom. 8:26-28)
Lai lūgtos, cilvēkam nepieciešams gribēt lūgties. Sv. Avilas Terēze ir teikusi, ka vienīgais ceļš pie Dieva ir lūgšana. Lūgšana – telpa, kuru mēs radām, lai Dievam būtu kur atnākt. Ja mūsos nav šīs telpas, Jēzus paliek aiz mūsu sirds durvīm.

Lūgšana: Vissvētākā Jaunava Marija, Miera Karaliene, Ticības un lūgšanas Māte! Ar Savu Fiat – lai notiek – Tu kļuvi par Jēzus Māti un mūsu Māti. Tu tāpat gāji uz priekšu un piedzīvoji izaugsmi ticības un lūgšanas ceļā. Tu esi izgājusi tos ceļus, kuri šobrīd jāiziet mums. Tu nevari to izdarīt mūsu vietā, bet apsoli mums Savu tuvumu, lūgšanu un klātbūtni. Tu neatstāj Sava Dēla Baznīcu no tās sākuma, kad kopā ar apustuļiem paliki nomodā lūgšanā gaidot Jēzus Kristus apsolītā Svētā Gara atnākšanu. Lūdzies par mums un ar mums, lai arī mēs svētu pieņemt spēku no augšienes – Svētā Gara spēku, ar Kuru mēs varam pārvarēt visus kārdinājumus un vilinājumus. Lūdz par mums, lai mēs mācētu izvairīties no meliem un sātana izliktajām lamatām. Lūdz par mums, lai mēs spētu noturēties uz ceļa, kas ved pie Dieva – dzīves piepildījuma avota. Āmen.

Ļubo Kurtovičs OFM