“Mīļie bērni! Kad raugos uz jums, kas esat sapulcējušies ap mani, savu Māti, es redzu daudz skaidru dvēseļu, daudz tādu manu bērnu, kas tiecas pēc mīlestības un mierinājuma, bet neviens viņiem to nesniedz. Es redzu arī tos, kas dara ļaunu, jo viņiem nav laba piemēra; viņi nepazīst manu Dēlu. Labais, kas ir kluss un izplatās ar skaidru dvēseļu starpniecību, ir spēks, kas uztur šo pasauli. Tajā ir daudz grēku, bet ir arī mīlestība. Mans Dēls sūta pie jums mani – Māti, kas ir tieši tāda pati visiem, – lai es jums mācītu mīlēt un lai jūs saprastu, ka jūs visi esat brāļi. Viņš vēlas jums palīdzēt. Manas mīlestības apustuļi, pietiek ar dedzīgu vēlēšanos ticēt un mīlēt, un mans Dēls jūs pieņems. Bet jums jābūt cienīgiem, jums nepieciešama laba griba un atvērta sirds. Mans Dēls ieiet atvērtās sirdīs. Kā Māte es vēlos, lai jūs arvien labāk iepazītu manu Dēlu – Dievu, kas dzimis no Dieva, – iepazītu to, cik liela ir Viņa mīlestība, kas jums tik ļoti nepieciešama. Viņš uzņēmās jūsu grēkus un ieguva jums pestīšanu, un pretī lūdz, lai jūs mīlat cits citu. Mans Dēls ir mīlestība. Viņš mīl bez izņēmuma visus cilvēkus, visu zemju un tautu cilvēkus. Ja jūs, mani bērni, īstenotu dzīvē mana Dēla mīlestību, Viņa valstība jau būtu virs zemes. Tāpēc, manas mīlestības apustuļi, lūdzieties, lūdzieties, lai mans Dēls un Viņa mīlestība jums būtu pēc iespējas tuvāk; lai jūs būtu mīlestības piemērs un varētu palīdzēt visiem tiem, kas manu Dēlu nepazīst. Nekad neaizmirstiet, ka mans Dēls, kas ir viens un trīsvienīgs, jūs mīl. Mīliet savus ganus un lūdziet par viņiem! Paldies jums!”