“Mīļie bērni! Kad virs zemes sāk izzust mīlestība, kad vairs netiek atrasts pestīšanas ceļš, es, Māte, nāku jums palīdzēt iepazīt īsto patiesību, kas ir dzīva un dziļa, un patiesi mīlēt. Kā Māte es ilgojos pēc jūsu savstarpējās mīlestības, labestības un šķīstības. Es vēlos, lai jūs būtu taisnīgi un cits citu mīlētu. Mani bērni, esiet priecīgi savā dvēselē, esiet šķīsti, esiet bērni. Mans Dēls mēdza teikt, ka Viņam patīk būt kopā ar šķīstām sirdīm, jo šķīstas sirdis vienmēr ir jaunas un priecīgas. Mans Dēls sacīja, lai jūs cits citam piedodat un cits citu mīlat. Zinu, ka tas vienmēr nav viegli. Ciešanu rezultātā jūs garīgi augat. Lai jūs pēc iespējas vairāk garīgi augtu, jums patiesi un no sirds jāpiedod un jāmīl. Daudzi mani bērni virs zemes nepazīst manu Dēlu, Viņu nemīl. Bet jūs, kas mīlat manu Dēlu, jūs, kas Viņu nesat savā sirdī, lūdziet, lūdziet un lūdzot jūtiet manu Dēlu sev līdzās. Lai jūsu dvēsele ieelpo Viņa garu. Es esmu jūsu vidū un runāju par mazām un lielām lietām. Es nepaguršu stāstīt jums par savu Dēlu – patieso mīlestību. Tāpēc, mani bērni, atveriet man savu sirdi. Ļaujiet man kā Mātei jūs vadīt. Esiet mana Dēla un manas mīlestības apustuļi. Es, Māte, jūs lūdzu neaizmirst to, kurus mans Dēls ir aicinājis jūs vadīt. Nesiet viņus savā sirdī un aizlūdziet par tiem. Paldies jums!”