“Mīļie bērni! Es jūs aicinu vārdus, kurus jums kā Māte saku, pieņemt ar sirds vienkāršību, lai jūs dotos pa pilnīgas gaismas un šķīstības, pa mana Dēla – cilvēka un Dieva – neatkārtojamās mīlestības ceļu. Prieks – cilvēciskiem vārdiem neaprakstāma gaisma – caurstrāvos jūsu dvēseli, un jūs apņems mana Dēla miers un mīlestība. Es to vēlos visiem saviem bērniem. Tāpēc jūs, manas mīlestības apustuļi, jūs, kas protat mīlēt un piedot, kas netiesājat un ko es iedrošinu, esiet piemērs visiem tiem, kuri neiet pa gaismas un mīlestības ceļu vai kuri no tā ir novirzījušies. Ar savu dzīvi rādiet viņiem patiesību, rādiet mīlestību, jo mīlestība uzveic visas grūtības un visi mani bērni slāpst pēc mīlestības. Jūsu vienotība mīlestībā ir dāvana manam Dēlam un man. Bet atcerieties, mani bērni, ka mīlēt nozīmē vēlēt labu savam tuvākajam un vēlēties viņa dvēseles atgriešanos. Kad raugos uz jums, kas esat sapulcējušies ap mani, mana sirds ir noskumusi, jo redzu tik maz brāļu mīlestības, žēlsirdīgās mīlestības. Mani bērni, Euharistija – mans Dēls, kas mājo jūsu vidū, – un Viņa vārdi jums palīdzēs saprast, jo Viņa Vārds ir dzīvība, tas ļauj dvēselei elpot, tas ļauj iepazīt mīlestību. Mīļie bērni, es jūs kā Māte, kas vēl labu saviem bērniem, no jauna lūdzu: mīliet savus ganus, aizlūdziet par viņiem! Pateicos jums!”