2019. gada 25. augustā
«Mīļie bērni! Lūdzieties, strādājiet un ar mīlestību lieciniet par Debesu valstību, lai jums būtu labi šeit, virs zemes. Bērniņi, Dievs simtkārtīgi svētīs jūsu pūles, un jūs būsiet liecinieki tautu vidū. Neticīgo dvēseles piedzīvos atgriešanās žēlastību, un Debesis būs pateicīgas par jūsu pūlēm un upuriem. Bērniņi, ar rožukroni rokā lieciniet, ka esat mani, un izvēlieties svētumu! Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!

Marija no jauna mūs aicina uz vissvarīgāko – uz mīlestību. Mēs esam aicināti lūgties, strādāt un ar mīlestību liecināt par Debesu Valstību.

Bez mīlestības mūsu centieniem un upuriem nav mūžīgas vērtības. Apustulis Pāvils vēstulē korintiešiem saka: “Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.” (1Kor 13, 1-3).

Lai būtu mīlestība, mums tā vispirms ir jāpieņem. Uz Medžugorji brauc tūkstošiem cilvēku, un daudzi no viņiem saka, ka tieši šeit viņi piedzīvojuši Dieva mīlestību un pēc tam pieņēmuši lēmumu mīlēt Dievu un tuvākos. Pateicoties Dievmātes mīlošajai klātbūtnei, šeit “dzimst” mīlestības apustuļi.

Marija mums sacīja: “Es esmu dāvana jums, jo dienu no dienas Dievs ļauj man būt kopā ar jums un jūs mīlēt ar neizmērojamu mīlestību. Mans vārds ir Mīlestība, tādēļ es esmu šai laikā tik ilgi kopā ar jums, un tā ir mīlestība, tādēļ, ka vislielākā Mīlestība mani ir sūtījusi. Es no jums sagaidu to pašu. Īpaši, mīļie bērni, tur, kur jūs dzīvojat, rīkojieties, mīlestības vadīti. Lai jūsu vienīgais darbarīks vienmēr ir mīlestība. Ar mīlestību vērsiet par labu visu to, ko sātans grib iznīcināt un piesavināties. Tikai tā jūs pilnībā piederēsiet man, un es varēšu jums palīdzēt.”

Kad mēs pieņemsim un piedzīvosim to, ka Dievs mūs mīl, mūsu dzīve mainīsies. Mēs vēlamies Viņa mīlestībai atbildēt ar mīlestību. Kad mēs kādu mīlam, nav grūti pienest vissmagāko upuri. Jēzus sacīja: “Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.” (Jņ 15, 13).

Marijas skolā mēs mācāmies mīlēt tā, kā mīl Marija, – bez lieka trokšņa, klusi, nemanāmi, pazemīgi, mīlēt vienmēr, jebkuros apstākļos. Pilnībā piederēt Marijai -tas ir aicinājums vienmēr mīlēt vairāk.

Svēto dzīves mūs pārliecina, ka mīlestība ir spēks, kas maina pasauli, tādēļ Debesīs ir liels prieks par katru izglābto dvēseli. Mīlestība ir visnepieciešamākā visā pasaulē. Mīlestība ir dāvana. Vienīgi mīlestība atver Paradīzes vārtus. Mīlestība pārvar visas grūtības.

Gadās, ka mīlestība zūd, atdziest, un dažreiz par to ir aktīvi jācīnās. Marija mums dod veidu, kā no jauna pamodināt sevī mīlestību, un tā ir lūgšana. Lūgt Dieva mīlestības dāvanu. Lūgties Rožukroni, lūdzot mīlestības dāvanu. Lūdzoties Rožukroni, mēs kopā ar Mariju dodamies pa Jēzus dzīves ceļu. Atcerēsimies, kā Māte mūs uzmundrina, aicinot neiedziļināties problēmās, bet uzticēt visu Viņai. “Lūdzieties katru dienu Rožukroni, šo ziedu vainagu, kas mani kā Māti tiešā veidā saista ar jūsu sāpēm, ciešanām, vēlmēm un cerībām,” pirms dažām dienām Viņa sacīja 2019. gada 2. septembra vēstījumā. Rožukronis atver visas durvis, jo pirms mums iet Māte un Debesu Karaliene. Piederēt Marijai ar Rožukroni rokās, nozīmē uzvarēt ar mīlestību.

Lasot Svētos Rakstus, mēs mācāmies mīlēt, un tie mūs iedvesmo mīlestībai. Latviešu paruna vēsta: “Pasaki man, kas ir Tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu.” Lasot Evaņģēliju, mēs katru dienu esam ar Jēzu, ieklausāmies Viņa vārdos, un tā arī ir mīlestība, ko mums māca Dievmāte. Dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju nozīmē mīlēt.

Gavēnis un atteikšanās atver sirdi mīlestībai, nostiprina mūs patiesā mīlestībā, kas ir liela vērtība. “Piedošana ir cildenākais mīlestības veids. Piedodot jūs apliecināt, ka protat mīlēt. Tikai pateicoties mīlestībai, jūs sapratīsiet, ka tā ir stiprāka par nāvi, jo patiesa mīlestība uzvarēja nāvi un panāca to, ka nāve vairs neeksistē,” mūs uzmundrina Dievmāte.

Bieži vien mūsu kritienu iemesls ir mīlestības trūkums. Kad krītam, mēs esam aicināti ātri piecelties. Bieža Svētā Grēksūdze attīra mūsu sirdi mīlestībai. Neviens mums nespēj dot to, ko mēs pieņemam brīdī, kad Jēzus caur priesteri izsaka vārdus: “Es tevi atbrīvoju no visiem taviem grēkiem.”

Marija mūs aicina iemīlēt Jēzu Euharistijā. Bieži pieņemt Viņu Svētajā Komūnijā. Viņš ir klātesošs un dzīvs Euharistijā. Euharistija ir Viņa Sirds.

Mēs esam aicināti mīlēt arī tad, kad mums sāp.

Skolotājs jautāja bērniem: “Ja stipri saspiest apelsīnu, kas no tā iztecēs?” Skolēns atbildēja: “Protams, ka iztecēs apelsīnu sula.” Skolotājs teica: “Pareizi, apelsīnu sula. No apelsīna nekad neiztecēs ābolu vai ananāsu sula.” Līdzīgi ir ar cilvēka sirdi – no tās nāk tikai tas, kas tajā ir. Kad mūsu sirds cieš, no tās iziet tas, kas tajā ir.

Marija ir mūsu paraugs. Arī visgrūtākajos šīs zemes pārbaudījumos Viņa bija mīlestības pilna. Kurš gan mums var iemācīt mīlēt labāk nekā Marija, Mīlestības Skolotāja? Dievmāte mums saka: “Es ar mīlestību apslēpu savas ciešanas. Mīliet, lai jums būtu labi šeit uz zemes.” Neaizmirsīsim Viņas apsolījumu: “Ar lūgšanu un mīlestību mēs varam sasniegt to, kas cilvēciski šķiet neiespējams.”

Lūgšana: Marija mēs veltām sevi Tev un patveramies Tavā Bezvainīgajā Sirdī, kas ir mīlestības pilna. Dāvā mums savus tikumus: pazemību, pieticību, vēlmi būt maziem, lai mēs pilnībā piederētu Tev. Palīdzi mums lūgties, strādāt un liecināt ar mīlestību kā to darīji Tu. Kopā ar Tevi mēs vēlamies mācīties nest upurus, lai neticīgo dvēseles sajustu atgriešanās žēlastību. Kopā ar Tevi mēs izvēlamies svētumu. Āmen.

Terēze Gažiova