Medžugorjes draudzes prāvesta tēva Marinko Šakotas uzruna (19.03.2020)

Lai slavēts Jēzus un Marija!
Dārgie Medžugorjes draugi, dārgie brāļi un māsas visā pasaulē, kuri esat vienoti ar garīgumu Medžugorjē, kuru šeit nes mūsu Debesu Māte Marija, Miera Karaliene, – no visas sirds sveicinu jūs un vēlos jums ko teikt.
Šodien, Svētā Jāzepa svētkos, mums tiek dots sava veida vēstījums, mums visiem šajā sarežģītajā situācijā – vēstījums no Svētā Jāzepa un Marijas dzīves. Padomāsim – kādā situācijā atrodas Jāzeps? Patiesi ļoti smagā: viņš ir salaulāts ar Mariju, bet Marija ir stāvoklī. Viņš zina, ka tas nav viņa bērns. Cik grūta ir šī situācija: ko darīt, kā rīkoties? Jāzeps mokās, tomēr viņš ir taisnīgs vīrs, jo nebalstās tikai savos plānos, domās un vēlmēs. Viņš neuzskata, ka pareizs ir vienīgi tas, ko domā un kā uz visu skatās viņš pats – Jāzeps ir atvērts. Atvērts Dieva plānam, Dieva perspektīvai. Un, kad eņģelis viņam saka: “Jāzep, nebaidies! Nebaidies ņemt Mariju pie sevis!”, Jāzeps tam tic. Jāzeps tic eņģelim un pieņem Mariju par savu sievu.
Šodien šis vārds, dārgie draugi, ir ārkārtīgi nozīmīgs mums visiem – nebaidies! Šo vārdu ”nebaidies” eņģelis Gabriels saka Marijai: “Marija, nebaidies. Kungs ir ar tevi!”
Šo vārdu eņģelis saka Jāzepam – Jāzep, nebaidies!
Šo vārdu Kungs šodien saka mums visiem. Nebaidies!
Tas ir dabiski, ka bailes pastāv, un tās ir pamatotas – nepieciešams būt uzmanīgiem, sargāt sevi, sekot noteikumiem. Uzmanīgi jārūpējas par higiēnu – tas ir pilnīgi pareizi un īpaši svarīgi. Tomēr – bez uztraukuma un bailēm, bet ticībā. Ticībā, ka Kungs ir ar mums, ka mēs – piederam Kungam un viss būs labi. Šī situācija mums ir liela iespēja. To var uztvert traģiski, un zināmā mērā tā tiešām ir smaga, patiesi smaga, bet šādi iespējams būt tuvāk Jēzum. Tā ir iespēja atgriezties pie Dieva, atgriezties pie lūgšanas, ģimenes, patiesajām vērtībām.
Kad viss ir labi, mēs mēdzam aizmirst Dievu. Kad viss ir labi, mēs meklējam tikai patīkamo, izklaidējošo, lai mums būtu labi materiālajā ziņā, un aizmirstam to vienīgo vajadzību, to vienīgo svarīgo, par ko Jēzus runā Marijai. Vienīgo svarīgo. Un šobrīd runa ir tikai par to.
Būtībā šobrīd mēs tiecamies tikai pēc viena, tikai viens mums šodien ir svarīgs, un kas cits – pārdzīvot to. Mēs, kristieši raugamies ne tikai šajā, vienīgajā, perspektīvā, bet gribam dzīvot ar Kristu. Tagad – un Mūžībā. Tagad dzīvot ar Kristu!
Mīļie draugi, tas ir iemesls, lai ņemtu rokās Rožukroni un lūgtos. Dievmāte mūs māca: Rožukronī ir spēks! Un tā, Rožukroni rokās; lasīt Svētos Rakstus, gavēt, iet Krusta ceļu, kāpt parādīšanās kalnā, vai arī vietā, kur dzīvojat, rast veidu, kā individuāli lūgties – ģimenē, uz ceļiem. Atver savas rokas, atver savu sirdi Kungam. Lūdz, lai Viņš stiprina tavu ticību, stiprina tavu uzticību Viņam, stiprina tavu cerību, stiprina tavu mīlestību. Lūdz Viņu, lai tavā sirdī valda Dieva mīlestība. Lūdz, lai Viņš atver tavu sirdi, un tu iepazīstu Viņa mīlestību, iepazītu Žēlsirdīgā Tēva mīlestību, Kurš tevi mīl bez nosacījumiem, lai tu atvērtos tai saulei – Viņa mīlestības ugunij.
Dārgie draugi, tā ir iespēja atklāt Euharistiju. Dažās valstīs, pamatotu iemeslu dēļ, šobrīd netiek svinēta Euharistija, lai cilvēki nepārvietotos, lai pēc iespējas vairāk uzturētos mājās, lai tādējādi slimība, šī epidēmija beigtos. Tomēr tā mums ir liela iespēja atklāt Euharistijas vērtību, atklāt grēksūdzes nozīmīgumu – atklāt to no jauna. Tāpēc, ka mēs to esam aizmirsuši, vai pie tā pieraduši. Bet tagad, kad tā visa nav, lai mūsos pamostas slāpes pēc Euharistijas, mīlestība pret Euharistiju, pret grēksūdzi un adorāciju.
Dārgie draugi, šis ir žēlastības laiks. Grūts laiks – bet žēlastības laiks. Izmantosim to! Ticēsim Kungam un tam, ko Viņš saka – nebaidies! Un, kad tas paies, mēs būsim guvuši lielu pieredzi , pieredzi tajā, ka grūtā brīdī ticējām. Un tad tas mūs dzīvē vadīs, un mēs sapratīsim, ka tas ir iespējams. Tas ir iespējams! Iespējams! To māca Dievmāte. Viņa neatbrīvo mūs no visām grūtībām, viņa nesaka: Es atbrīvošu jūs no visām dzīves problēmām. Nē! Viņa saka: “Es vēlos jums iemācīt, kā būt stipriem, kā iegūt stipru ticību, cerību, mīlestību. Tā, lai grūtā brīdī jūs spētu izturēt, pacietībā, un gaidīt – ar cerību, ar ticību.”
Dārgie draugi, no visas sirds novēlam to jums. Tā ir iespēja sākt dzīvot pēc mūsu Mātes vēstījumiem, kura tik ilgi, ilgi mūs aicina. Izmantisom šo laiku un sāksim!

 

Read Previous

LŪGSIMIES KOPĀ ARĪ ŠOVAKAR (VAKARA LŪGŠANU PROGRAMMAS TIEŠRAIDE NO MEDŽUGORJES)

Read Next

“Šis ir laiks ticībai! Ticībai Dievam – tam, ka Dievs ir ar mums” (Tēva Marinko Šakotas sprediķis, 23.03.2020.)