Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2020. gada 25. decembrī
“Mīļie bērni! Es jums atnesu mazo Jēzu, kas jums nes mieru. Viņš ir jūsu dzīves pagātne, tagadne un nākotne. Bērniņi, neļaujiet apdzēst savu ticību un cerību uz labāku nākotni, jo jūs esat izraudzīti būt par cerības lieciniekiem jebkurā situācijā. Tāpēc es esmu šeit kopā ar Jēzu, lai Viņš jūs svētītu ar savu mieru. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”
Jaunava Marija mūs aicina: “…neļaujiet apdzēst savu ticību un cerību uz labāku nākotni, jo jūs esat izraudzīti būt par cerības lieciniekiem…”; “Jūs esat mana cerība. Jūs esat mans prieks,” Viņa teica 2010. gada 1. janvārī.
Tas, kurš ir Dievmātes skolā, zina, ka viņa mūs neatstāj bez palīdzības ceļā uz viņas aicinājumu. Vizionāri liecina, ka Ziemassvētkos Jaunava Marija parādās ar Jēzus Bērnu uz rokām. Ir grūti izteikt vārdos to prieku, ko izstaro Marijas seja. Viņa mūs aicina ieskatīties Jēzum acīs. Viņa ir šeit un rūpīgi pārliecinās, vai mēs tiešām esam Viņam uzticējuši visu. Viņa mums jautā: “Vai jūsu sirds ir atvēra Jēzum? Vai savu dzīvi esat pilnīgi uzticējuši viņa rokās?” Rūpējoties kā māte, viņa paskaidro, kas notiks pēc tam: “Ar Jēzu visas bailes, ciešanas un sāpes pazūd, jo jūsu sirds pieņem Viņa gribu un visu, kas notiek jūsu dzīvē. Jēzus jums dos ticību visu pieņemt, un nekas jūs neattālinās no Viņa, jo Viņš jūs cieši tur aiz rokas un neļauj jums grūtos brīžos attālināties un sevi pazaudēt, jo Viņš ir kļuvis par jūsu dzīves Kungu,” teica Marija 2020. gada 25. decembra Ziemassvētku vēstījumā.
Marija ir cerības Māte. Pat visgrūtākajos savas dzīves brīžos viņa nezaudēja cerību. Viņa arvien no jauna uzticējās Dievam, balstot savu cerību Viņā. Kļūt par Marijas prieku un cerību nozīmē līdzināties Viņai. Tas, kurš Viņu mīl, cenšas Viņai sekot. Tas ir dabiski, ka mēs kļūstam arvien līdzīgāki tam, kuru mīlam.
Atcerēsimies brīdi, kad mēs tikām aicināti augt svētumā kopā ar Mariju. Lai mūs no jauna piepilda šī aicinājuma spēks, ļaujot Viņai mūs vadīt.
Draudzība ar Mariju un centieni dzīvot saskaņā ar Viņas vēstījumiem ved pie tā, ka mūsu uzvedība sāk līdzināties Viņas uzvedībai. Tāpat kā to darīja Viņa – balstīt savu cerību Jēzū. Vienīgi Viņš ir mūsu cerība. Un reiz var notikt tā, ka cilvēki teiks: “Tu līdzinies Jaunavai Marijai.” Pēc vizionāres Mirjanas Soldo personīgas tikšanās ar pāvestu Jāni Pāvilu II viņa liecināja: “Kad es ieskatījos viņam acīs, es tajās ieraudzīju Dievmātes skatienu.”
Marija no mums neprasa neiespējamo. Mēs varam dāvāt cerību, ikdienā uzticīgi dzīvojot saskaņā ar Viņas vēstījumiem – katru dienu pārdomāt Evaņģēliju, lūgties Rožukroni, pieņemt Svēto Komūniju, bieži iet uz grēksūdzi, gavēt, darīt labus darbus un sekot Dievmātes piemēram.
2016. gada 2. aprīlī uzticībā mums Marija saka: “Lai jūsu sirds nav cieta, noslēgta, pilna baiļu! Ļaujiet manai mātes mīlestībai to apgaismot un piepildīt ar mīlestību un cerību, lai kā Māte es varētu remdēt jūsu sāpes, jo es tās pazīstu, es tās esmu izjutusi. Sāpes paceļ, un tās ir visizcilākā lūgšana. Mans Dēls īpaši mīl tos, kas cieš sāpes. Viņš mani atsūtīja tās remdēt un nest cerību. Paļaujieties uz Viņu. Es zinu, ka jums tas ir grūti, tāpēc ka redzat ap sevi aizvien vairāk tumsas. Mani bērni, tā ir jākliedē ar lūgšanu un mīlestību. Tas, kurš lūdzas un mīl, nebaidās, jo viņam ir cerība un žēlsirdīgā mīlestība, viņš redz gaismu un manu Dēlu. Jūs, savus apustuļus, es aicinu censties būt par žēlsirdīgās mīlestības un cerības paraugu. Arvien no jauna lūdziet, lai jums būtu vairāk mīlestības, jo žēlsirdīgā mīlestība nes gaismu, kas kliedē jebkādu tumsu, – tā nes manu Dēlu.”
Lūgšana: Marija, cerības Māte, mēs steidzamies pie tevis. No tavām rokām mēs vēlamies saņemt mūsu vienīgo cerību – Jaundzimušo Jēzu. Palīdzi mums ieticēt, ka Viņā ir mūsu pagātne, tagadne un nākotne. Grūtos brīžos tu nezaudēji cerību, arī visgrūtākajā brīdī – pie krusta, izlūdz mums žēlastību līdzināties tev. Vadi mūs, palīdzi mums būt par tavām izstieptajām rokām un cerības lieciniekiem katrā situācijā tiem, kuri to ir zaudējuši – zaudējuši Ziemassvētkus un Jēzu. Āmen.
Terēze Gažiova