CETURTĀ DIENA: Lēnprātība un ilgas pēc kopienas dzīves
Cilvēku attiecību veltīšana Marijai

✞ Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.

LŪGŠANA SVĒTAJAM GARAM
Ak, Gara Paraklēta uguns,
katras radības dzīvības dzīvība,
Tu esi Svēta, Tu, kas atdzīvini nedzīvos veidolus.
Tu esi Svēta, Tu, kas dziedini bīstamas rētas;
Tu esi Svēta, Tu, kas liec sadzīt strutojošām rētām.
Ak, svētuma elpa, ak, žēlsirdības uguns,
ak, saldums sirdīs
un tikumu smaržīgais lietus dvēselēs.
Ak, visdzidrākais avots,
kur var redzēt Dievu pulcinām svešiniekus
un meklējot pazudušos.
Ak, dzīves vairogs,
cilvēku vienotības cerība,
skaistuma patvērums, paglāb mūs!
Dod brīvību ienaidnieka ieslodzītajiem
un atbrīvo važās kaltos,
kurus dievišķā vara grib glābt!
Ak, ceļš visdrošākais, kas ved cauri visām vietām,
pāri kalnu galotnēm un ielejām un bezdibeņiem,
lai visus kopā vadītu un vienotu!
No Tevis rodas mākoņi, gaiss virmo,
akmeņi pārklājas ar miklumu,
ūdens pārtop strautos un zeme dāvā jaunu dzīvību.
Un Tu esi arī tas, kurš vienmēr vadi tos,
kas Tevi pazīst un piepildi viņus ar prieku,
Savas gudrības vadīts.
Slava Tev, kas slavas zvaniem skanēt liec
un prieku dzīvot dāvā;
Tev, kam pieder cerība, gods un slava,
Tev, gaismas nesējam.
(Sv. Hildegarde)

✞ Viens Rožukroņa noslēpums — Tēvs mūsu ✞ 10 Esi sveicināta, Marija ✞ Gods lai ir Tēvam ✞ Mans Jēzu

DIEVA VĀRDS
Gal 5, 22-26. Turpretī gara augļi ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, augstsirdība, lēnprātība, uzticība, pieklājība, atturība, šķīstība. Tādiem likums nepretojas. Bet kas pieder Kristum, tie ir savu miesu krustā piesituši līdz ar kaislībām un kārībām. Ja mēs garā dzīvojam, garā arī jādarbojas. Nekārosim tukšu godu, viens otru izaicinādami, cits citu apskauzdami.

VĒSTĪJUMS 1992.GADA 25.JŪLIJĀ
“Mīļie bērni! Arī šodien es jūs aicinu uz lūgšanu, uz priekpilnu lūgšanu – lai ikviens no jums šajā skumjajās dienās lūgšanā izjustu nevis skumjas, bet piedzīvotu priecīgu tikšanos ar Dievu, savu Radītāju. Lūdzieties, bērniņi, lai jūs būtu tuvāk man un lūgšanā saprastu, ko no jums vēlos. Es esmu ar jums un ik dienas dodu jums savu Mātes svētību – lai Dievs jums visiem ikdienas dzīvē pārpilnībā dāvā savu žēlastību. Pateicieties Dievam par to, ka varu būt kopā ar jums, jo es jums saku – tā ir liela žēlastība. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

MEDITĀCIJA
(TD 144) Vissvētākā Jaunava, mūsu maiguma un žēlsirdības Māte, kas neļauj sevi pārspēt mīlestībā un iecietībā, redzēdama mūsu pilnīgu veltīšanos Viņai, lai kalpotu un godinātu Viņu, un ka mēs atbrīvojamies no visa, kam esam pieķērušies, lai ar to greznotu Viņu, arī Pati neizsakāmā veidā atdod visu sevi tam, kurš visu atdod Viņai. Viņa to iegremdē savu žēlastību dzelmē, grezno to ar visiem saviem nopelniem; Viņa atbalsta to ar savu spēku; Viņa apgaismo to ar savu gaismu; Viņa apskauj to ar savu mīlestību; Viņa nodod tam savus tikumus, savu pazemību, ticību, sirdsskaidrību utt. Viņa ir tā iedrošinājums, papildinājums, viss, kas ved tuvāk Jēzum. Visbeidzot, tā kā šī veltījusies persona pilnībā pieder Marijai, arī Marija pilnībā pieder šai personai; līdz ar to par šādu nevainojamu kalpu, Marijas bērnu, mēs varam teikt to pašu, ko teicis pats Jānis Evaņģēlists, kad pieņēma Svēto Jaunavu kā visu savu bagātību.
(Sv. Luī Marija Griņons no Monforas)

Svētā Jaunava, kas ‘netieši’ būs klātesoša 2000. gada jubilejas sagatavošanas laikā, pirmajā gadā tiks uzlūkota un piesaukta jo īpaši savas dievišķās mātišķības noslēpumā. Tas bija Viņas klēpis, kur Vārds tapa Miesa! Apgalvojums par Kristus centrālo vietu nav šķirams no atziņas par Viņa Vissvētākās Mātes veikto lomu. Viņas godināšana, ja tā ir pareizi izprasta, nekādi nevar apdraudēt „Kristus, vienīgā Vidutāja starp Dievu un cilvēkiem, cieņu un paveiktā darba dižumu”. Marija vienmēr norāda uz Savu Dievišķo Dēlu, un visiem ticīgajiem Viņa tiek stādīta priekšā kā īstenotas, darbīgas ticības paraugs. „Dziļā ticībā meditējot un kontemplējot par Viņu, Kurā Vārds tapa Cilvēks, Baznīca savā godbijībā ietiecas vēl jo dziļāk visaugstākajā – Iemiesošanās – noslēpumā un pakāpeniski arvien vairāk līdzinās savam Līgavainim” (Lumen Gentium, 62).
(Jānis Pāvils II, Тertio Millenino Adveniente, 43)

132. PSALMS
Re, cik labi un cik patīkami
dzīvot brāļiem tā kopā:
kā labākā eļļa uz galvas*,
eļļa, kas notek bārdā, Ārona bārdā,
kas notek uz viņa tērpa malas;
kā Hermona kalnāja rasa,
kas nolaižas uz Siona kalna.
Jo tur Kungs izdala svētību,
un dzīvi uz mūžiem.

VELTĪŠANĀS LŪGŠANA
Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.

Marija, Miera Karaliene, lūdz par mums, par Latviju un par visu pasauli! (3 reizes)