CETURTĀ DIENA: Marija – mierinātāja un Mierinātāja Līgava (25. diena)

CETURTĀ DIENA: Marija – mierinātāja un Mierinātāja Līgava (25. diena)
Veltīšanās Marijai – noskumušo Mierinātājai

Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.

LŪGŠANA SVĒTAJAM GARAM
Debesu Karali un Mierinātāj,
Patiesības Gars,
Tu, kas esi visur klātesošs
Un visu piepildi.
Bagātību krātuve un dzīvības devēj,
nāc un mīti mūsos,
šķīstī mūs no ikviena traipa
un glāb mūsu dvēseles,
Tu, Kas esi labestība.
(Bizantijas rita liturģijas lūgšana)

Viens Rožukroņa noslēpums — Tēvs mūsu ✞ 10 Esi sveicināta, Marija ✞ Gods lai ir Tēvam ✞ Mans Jēzu

DIEVA VĀRDS
2 Kor 1, 3-5. Slavēts lai Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, žēlsirdības Tēvs un katras iepriecināšanas Dievs, Kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās, lai arī mēs paši varētu iepriecināt tos, kas cieš visādas apspiešanas, ar to mācību, ar kādu Dievs mūs iepriecina. Jo kā Kristus ciešanas pārpilnīgi mūs piemeklē, tāpat pārpilnībā nāk pār mums iepriecinājumi caur Kristu.

VĒSTĪJUMS 1991.GADA 25.FEBRUĀRĪ
„Mīļie bērni! Šodien es jūs aicinu izvēlēties Dievu, jo attālināšanās no Dieva ir auglis tam, ka jūsu sirdī trūkst miera. Tikai Dievs ir miers. Tāpēc, personiski lūdzoties, tuvojieties Viņam un pēc tam dzīvojiet mierā, kas valda jūsu sirdī. Tādējādi miers no jūsu sirds kā upe varēs izplūst visā pasaulē. Nevis runājiet par mieru, bet radiet mieru! Es svētīju katru no jums un ikvienu jūsu labo lēmumu. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

MEDITĀCIJA
Tu, Kas esi mani radījis, apžēlojies par mani! Katru reizi, kad mēs vēl dziļāk apzināmies savu niecību, sevišķi, sperot kļūmīgu soli, slimības laikā vai bezpalīdzīgā stāvoklī, kad mums liekas, ka visa ir par maz vai ka viss mūs apdraud, pacelsim savas izmisuma asarām pilnās acis uz mūsu Māti: Tu, kas esi mani dzemdējusi, esi žēlsirdīga man! Ar lielu pārliecību gaidīsim Viņas visspēcīgo iejaukšanos mūsu lietās. Māte nekad nav pretojusies Savu bērnu lūgšanām un asarām, lai cik nepateicīgi viņi iepriekš būtu bijuši.
Sauksim uz Viņu, lai galvenokārt Viņa mācītu mūs mīlēt To, kas ir Mīlestība. Uzticoties Viņai, mēs vienmēr saglabāsim mieru visās dzīves vētrās, un šis miers pagodina mūsu Māti: “Esiet mierā, mani bērni, jūs piemeklēs skumjas, bet es esmu šeit!…” Kristus ciešanu patiesais cēlonis ir cilvēka sacelšanās pret Gudrību, kas tapa Miesa… Jaunava Marija bija klāt šajā traģēdijā. Viņas Dēls un Viņas Dievs sastopas ar noraidījumu! Šī noraidījuma smagumu Viņa nesa savā sirdī visā zemes dzīves garumā, pat izjuzdama Augšāmcelšanās prieku. Tas, kurš droši seko Gudrībai, ir īsts Jēzus un Marijas mierinātājs, un no savas puses pārtrauc noraidījumu. Kristus ciešanas viņam kļūst liels prieks gan pašam, gan viņa dievišķajam Mācītājam, gan Viņa Mātei. Tāds ir laimīgs, ka spēj mīlēt un veltīt sevi Mīlestībai.
(Gabriēls Žakjē, Les Carnets Noir, lpp.123)

Vissvētākās Jaunavas kā Mātes loma ir pamudināt Dieva tautu, lai tā ar dziļu bērna paļāvību pievērstos Viņai, kura vienmēr ir gatava mūs uzklausīt savā Mātes mīlestībā un vēlmē mums palīdzēt. Tā rezultātā Dieva tauta ir iemācījusies piesaukt Viņu kā noskumušo Mierinātāju, slimnieku Veselību, grēcinieku Patvērumu, tādējādi saņemot mierinājumu bēdās, atvieglojumu slimībā un atbrīvošanu no vainas apziņas. Jo Viņa, būdama brīva no grēka, ar lielu uzcītību un apņēmību ved savus bērnus cīņā ar grēku. Šāda atbrīvošana no grēka un ļaunuma – tas ir jāatkārto – ir pirmais nepieciešamais posms ikviena kristieša dzīves atjaunošanā.
(Pāvils VI, Marialis Cultus, 57, 1974)

ANTIFONA
Lai palīdzētu bērnam iemīlēt Māti,
Viņai ir jāraud kopā ar bērnu, jādalās bēdās;
cik daudz bija jālej asaru, ak, mana mīļā Māte,
lai Tu pievilktu mani, kad mitu svešajā krastā!
Un, apcerot svēto Evaņģēliju par Tavu dzīvi,
es uzdrīkstos Tevi uzlūkot un Tev tuvoties.
Būt par Tavu bērnu man nav grūti,
jo redzu, ka esi mirstīga un ciet sāpes tāpat kā es…
(Svētā Terēze no Bērna Jēzus,
dzejolis „Kāpēc Tevi mīlu, ak, Marija”)

45. PSALMS
Dievs ir mums patvērums un stiprums;
spaidos Viņš bija ļoti uzticīgs palīgs.
Tādēļ mēs nebīstamies, kaut arī zeme apvērstos
un kalni iegāztos jūras vidū;
kaut arī krāktu un bangotu tās ūdeņi,
un tās brāzieni dragātu kalnus.
Kara pulku Kungs ir ar mums;
Jēkaba Dievs ir mums aizsardzība.
Upes pietekas līksmina Dieva pilsētu,
Visaugstā svētāko mājokli.
Dievs ir tā vidū, tas nešaubīsies;
Dievs līdzēs tam jau rīta ausmā.
Plosījās tautas, grīļojās valstības;
Viņš iedārdējās ar savu balsi, sašķīda zeme.
Kara pulku Kungs ir ar mums;
Jēkaba Dievs ir mums aizsardzība.
Nāciet un skatiet šī Kunga darbus,
kādas brīnumlietas Viņš veica virs zemes!
Viņš savalda karus līdz zemes galam,
Viņš satriec lokus un salauž šķēpus,
un vairogus ugunī sadedzina.
Jel rimstiet un atzīstiet mani par Dievu,
Visaugstāko pār tautām, Visaugstāko zemes virsū.
Kara pulku Kungs ir ar mums;
Jēkaba Dievs ir mums aizsardzība.

VELTĪŠANĀS LŪGŠANA
Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.

Marija, Miera Karaliene, lūdz par mums, par Latviju un par visu pasauli! (3 reizes)

Read Previous

TREŠĀ DIENA: Marijas klēpis, kurā mēs atdzimstam Svētajā Garā (24. diena)

Read Next

PIEKTĀ DIENA: Vispasaules Vidutāja (26. diena)