Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2021. gada 25. jūlijā
“Mīļie bērni! Es jūs aicinu būt par lūgšanu visiem tiem, kuri nelūdzas. Bērniņi, ar savu dzīvi lieciniet par prieku, ka esat mani, un Dievs atbildēs uz jūsu lūgšanām un dāvās jums mieru šajā nemierpilnajā pasaulē, kur valda lepnība un savtīgums. Bērniņi, esiet dāsni, esiet manas mīlestības mīlestība, lai pagāni justu, ka jūs esat mani, un atgrieztos pie manas Bezvainīgās Sirds. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”
Marija aicina: “Esiet lūgšana un manas mīlestības mīlestība. Lieciniet, ka esat mani.” Tas ir aicinājums līdzināties Mātei. Piemēram, kad kāds saka: “Tu esi mātes kopija!” Viņa nevēlas no mums neiespējamo. Arī mūsdienās ir cilvēki, kurus satiekot, viņi izstaro neparastu Dieva klātbūtni, lūgšanu un mīlestību. Tādi cilvēki bija Asīzes Francisks, Māte Terēze, Jānis Pāvils II – svētie. Lūgties un mīlēt ar Marijas mīlestību nozīmē uzvarēt tā, kā to darīja viņa – klusi, nemanāmi, bet tajā pašā laikā pārliecinoši.
Kādā no vēstījumiem viņa mums apsolīja: “Mīļie bērni, ar mīlestību jūs sasniegsiet visu, pat to, kas jums šķiet neiespējams.” Uzvarēt kā to darīja Marija – būt cilvēkam ar dāsnu sirdi – tā nav romantika. Tā ir mūsu izvēle un atbildīgs darbs mūsu sirdī, centieni būt mīlestībā šeit un tagad.
Cilvēki man apkārt ir tādi, kāda ir mana sirds.
Marija dalās ar mums: “Es ar mīlestību apslēpu savas ciešanas, bet jums, mani bērni, ir daudz jautājumu. Jūs nesaprotat ciešanas. Nesaprotat, ka ar Dieva mīlestības palīdzību jums ciešanas jāpieņem un jāiztur. Ikviena cilvēciska būtne tās vairāk vai mazāk piedzīvos. Bet tad, ja tās uztver ar mieru dvēselē un atrodoties žēlastības stāvoklī, pastāv cerība.”
Kādā filmā par svēto Jāni Pāvilu II tiek atspoguļots kāds notikums no viņa dzīves. “Nacisma laikā es biju blakus kādam īpašam cilvēkam. Mēs atradāmies tumšā istabā, mūsu dzīvības karājās mata galā. Šis cilvēks nebija filozofs, bet gan vienkāršs drēbnieks. Viņš man teica, ka mēs uzvarēsim ar mīlestību, nevis ar ieročiem. Nacismu neizdosies uzvarēt, nacisti izzudīs paši. Ļaunums aprij pats sevi, bet, ja mīlestība neuzvarēs, ļaunums atgriezīsies, slēpjoties zem cita vārda. Tādēļ izrādi mīlestību uz dzīvi, paud mīlestību, dāvā mīlestību. Mēs uzvarēsim ar mīlestību, nevis ar ieročiem.”
Ļaunums ir pašiznīcinošs, tas pāries. Ja mīlestība neuzvarēs, ļaunums atgriezīsies citā veidā, ar citu nosaukumu.
Vizionāri liecina, ka Jaunava Marija ir neticami skaista. Viņa nekad neapspriež, nenosoda, nepiespiež, tikai mīl. Viņa mīl ar savu attieksmi, uzvedību, vārdiem, žestiem, skatienu. Satraukumu, dažādu grūtību, ciešanu un nesaskaņu vidū viņa atkal un atkal parāda mums ceļu, kā līdzināties viņai. Un viņa dod mums tam līdzekļus – lūgšanu, ikdienas Evaņģēlija lasīšanu, gavēni, Euharistiju, biežu svēto grēksūdzi. Viņa mums uztic misiju – ar savas dzīves liecību tuvināt citus viņas Bezvainīgās Sirds triumfam.
Lūgšana: “Marija, paldies tev par uzticību, kad tu mūs aicina: “Lieciniet, ka esat mani.” Mēs vēlamies līdzināties tev. Dari mūs par tavas mīlestības lūgšanu un mīlestību. Mēs to nespējam sasniegt bez tavas palīdzības. Uzticam tev visus neticīgos, kuriem pirmajā vietā ir kaut kas cits, ne Jēzus. Tevī mēs vēlamies būt lūgšana par tiem, kuri nelūdzas. Āmen.”
Terēze Gažiova
