Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2021.gada 25.novembrī
“Mīļie bērni! Šajā žēlsirdības laikā es esmu kopā ar jums un jūs visus aicinu būt miera un mīlestības nesējiem pasaulē, kurā, bērniņi, Dievs ar manu starpniecību jūs aicina būt par lūgšanu, mīlestību un Debesu izpausmi šeit, uz zemes. Lai jūsu sirdi piepilda prieks un ticība Dievam, tā ka jūs, bērniņi, varētu pilnīgi paļauties uz Viņa svēto gribu. Es esmu ar jums tāpēc, ka Viņš, Visaugstais, mani sūta pie jums, lai es jūsos modinātu cerību un jūs šajā nemierīgajā pasaulē kļūtu par miera nesējiem. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”
Oktobrī Dievmāte mūs aicināja lūgties, lai atbrīvotos no bailēm par nākotni. Šajā vēstījumā viņa vēlreiz atgādina par savu klātbūtni un tuvumu. Visus šos gadus ar Jaunavas Marijas starpniecību Dievs rada Savas lietas katrā Viņam atvērtajā sirdī.
Dievmātes aicinājumi un vēstījumi vienmēr ir optimisma, gaismas un cerības pilni. Viņas vēstījumi ved mūs uz nākotni, nevis atgriež pagātnē. Baznīcas gadā iestājies gaidīšanas laiks: šis ir laiks mūsu cerības stiprināšanai, jo tā nepieciešama, lai mēs kļūtu par cerības, mīlestības un prieka lieciniekiem.
Mums var rasties jautājumi: “Kas notiks ar šo pasauli? Kas būs ar mums? Ar ko tas viss beigsies? Kāpēc mūs un visu pasauli pārņēmusi vīrusa pandēmija? Kādēļ tik daudzi jautājumi paliek neatbildēti, kādēļ viss ir tik sarežģīti? Vai šīs grūtības mēs varam izdzīvot kopā ar Dievu, balstīties uz Viņa spēku un žēlsirdību, vai arī mēģināt visas problēmas risināt ar saviem spēkiem un savām zināšanām?”
Savā enciklikā «Spe salvi» («Izglābti cerībā»), emeritētais pēvests Benedikts XVI raksta, ka pasaulei, kurā nav Dieva, ir atņemta cerība. Mūsu cerība sakņojas ticībā Dievam, pie Kā mūs ved Vissvētākā Jaunava Marija. Arī Adventa laiks sevī nes cerību. Pats lielākais svēto pārbaudījums bija cerības pārbaudījums. Ticība un cerība praktiski ir identiskas. Kādā no franču dzejnieka Šarla Pegī darbiem Dievs saka: “Mani neizbrīna tas, ka Man tic. Pietiek uzlūkot Manu radību – un ieticēsi. Arī mīlestība Mani nepārsteidz, jo cilvēkiem ir izdevīgi mīlēt citam citu, jo tā viņiem dzīvot ir ērtāk. Bet cerība – cerība Mani pārsteidz!”
Sātans vienmēr cenšas mūs novest līdz izmisumam, bezcerības un bezjēdzības sajūtai – sak, nav vērts pat censties kaut ko darīt, jo no tā nav nekāda labuma. Cerība nav pasīva gaidīšana uz to, ka Dievs kaut ko izdarīs mūsu labā, bet aktīvs spēks, kas mūs iedvesmo nekad nepadoties un darīt visu ko spējam cerībā, ka Dievs vienalga mūs gaida, Viņš atjaunos un darīs pilnīgu visu.
Lai iemācītos cerēt, mums nepieciešams darīt to pašu, ko darīja Jēzus: pavadīt nakti lūgšanā. Lūgšanā mēs mācāmies cerēt, mūsu cerība tiek stiprināta. Dievs mūs vienmēr dzird un uztver nopietni pat tad, kad neviens cits mūs nevēlas dzirdēt.
Vienmēr svaigi un aktuāli skan Jēzus evaņģēliskais brīdinājums: “Bet pielūkojiet, ka jūsu sirdis kādreiz neapgrūtinātu pārēšanās, piedzeršanās un šīs dzīves rūpes, un ka šī diena nepienāktu jums negaidīta. Jo kā valgs tā nāks pār visiem, kas dzīvo virs zemes.
Tāpēc esiet nomodā un vienmēr lūdziet Dievu, lai jūs būtu cienīgi stāties Cilvēka Dēla priekšā un izbēgtu no visa tā, kas notiks!” (Lk 21:34-36).
Tādēļ uzsāksim Adventu, piepildot savas sirdis ar optimismu un prieku, un gaidīsim atnākam Kungu, Kas vēlas mūs apņemt Savā mīlestībā. Viņš jau bija atnācis un staigāja pa šo zemi, darot labu. Ar Savu nāvi un augšāmcelšanos Viņš atpirka visu pasauli, visu cilvēku cilti, katru cilvēku, arī konkrēti tevi un mani. Bet tagad Viņš vēlas no jauna piedzimt mūsos, mūsu kopībā un katrā cilvēkā. Sagatavosim Viņam ceļu, darīsim taisnas Viņa takas – Viņš ir tuvu!
Lūgšana: Vissvētākā Jaunava Marija, cerības Māte, savā aizbildniecībā stiprini mūsu cerību, lai mēs atkal varētu nostāties uz ceļa pie Jaundzimušā Jēzus, Kas atnāca, lai mēs dzīvotu un mūsu dzīve būtu piepildīta. Marija, tu esi mūsu rīta zvaigzne, tu ticēji pat tad, kad neviens neticēja. Neraugoties uz visu, tu cerēji – pašās smagākajās minūtēs krusta pakājē Golgātā. Uzticam tev visus, kas zaudējuši cerību; visus, kuru cerība tiek pārbaudīta; visus, kas nonākuši izmisumā un bezcerībā; kas savā dzīvē vairs neredz jēgu. Lai caur tavām lugšanām, ak Marija, viņi sajūt gaismas un miera spēku, ko dāvā mums Dievs savā atnākšanā. Amen.
Ļubo Kurtovičs OFM
