Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2021.gada 25.novembrī
“Mīļie bērni! Šajā žēlsirdības laikā es esmu kopā ar jums un jūs visus aicinu būt miera un mīlestības nesējiem pasaulē, kurā, bērniņi, Dievs ar manu starpniecību jūs aicina būt par lūgšanu, mīlestību un Debesu izpausmi šeit, uz zemes. Lai jūsu sirdi piepilda prieks un ticība Dievam, tā ka jūs, bērniņi, varētu pilnīgi paļauties uz Viņa svēto gribu. Es esmu ar jums tāpēc, ka Viņš, Visaugstais, mani sūta pie jums, lai es jūsos modinātu cerību un jūs šajā nemierīgajā pasaulē kļūtu par miera nesējiem. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Savā pēdējā vēstījumā Dievmāte mums uztic ļoti svarīgu misiju. Dievs vēlas caur mums šeit, uz zemes, izplatīt mieru, mīlestību un Debesis. Marija mums uztic uzdevumu, ko arī pati palīdz mums īstenot, viņa no mums negaida neko neiespējamu.

Kāda svētceļniece stāsta: “Mana pirmā satikšanās ar Medžugorji notika baznīcā liturģijas laikā. Es sajutu, ka kāds mani vēro. Es pagriezos un ieraudzīju savu draudzeni. Viņa paskatījās uz mani, un es sapratu, ka viņa mani mīl. Es ieraudzīju, ka viņa ir kļuvusi par citu cilvēku. No manām lūpām izskanēja jautājums: “Kur tu biji?” Viņa atbildēja: “Medžugorjē.” “Kas tas ir?” “Tā ir Dieva Mātes parādīšanās vieta.” Es arī nolēmu doties turp, jo vēlējos piedzīvot tās dziļās pārmaiņas, kas bija tik acīmredzamas manā draudzenē. Viņas acis un seja izstaroja mīlestību! Es nodomāju, ka arī es vēlos mīlēt!

Viņa teica, ka nevajag atlikt braucienu, jo parādīšanās var beigties jebkurā brīdī. Pēc mēneša es ierados Medžugorjē.”

Arī viņa piedzīvoja tādas pašas pārmaiņas. Viņa sāka mīlēt – palīdzēt citiem. Viņa nodibināja lūgšanu grupu, kas regulāri satiekas katru sestdienu jau 15 gadus. Lūgšanu grupas dalībnieki lūdzas un palīdz tiem, kam tas ir nepieciešams.

Marija vienmēr ir ar mums visur, kur mēs viņai atveram savas sirdis lūgšanā, un jo īpaši Rožukroņa lūgšanā vai lūgšanā sevis veltīšanā viņas Bezvainīgajai Sirdij.

Šajā Adventa laikā Marija nostājas mūsu priekšā svētdarošā stāvoklī. Viņa pieņem Jēzu un steidzas kalpot Elizabetei. Neskatoties uz visu notiekošo, viņa nezaudē cerību. Kurš gan mums to var iemācīt labāk nekā viņa – vienmēr un atkal no jauna pilnībā atdot sevi Dieva rokās un Viņa gribai? Viņa mums atkārto: “Lai jūsu sirdi piepilda prieks un ticība Dievam, tā ka jūs, bērniņi, varētu pilnīgi paļauties uz Viņa svēto gribu. Es esmu ar jums tāpēc, ka Viņš, Visaugstais, mani sūta pie jums, lai es jūsos modinātu cerību un jūs šajā nemierīgajā pasaulē kļūtu par miera nesējiem.” Viņa dalās ar mums tajā, kā viņa izdzīvoja šīs zemes dzīvi. “Tāpēc, mani bērni, lūdzieties; lūdzieties, lai jūs spētu mīlēt arvien vairāk un darīt mīlestības darbus. Jo ticība vien, bez mīlestības un mīlestības darbiem, nav tas, ko es jums lūdzu. Mani bērni, tā ir ticības iluzija, tā ir sevis lielīšana. Mans Dēls gaida ticību un darbus, mīlestību un labestību. Es lūdzos un lūdzu arī jūs – lūdzieties un īstenojiet dzīvē mīlestību, jo es vēlos, lai mans Dēls, ielūkojoties visu manu bērnu sirdī, tajā varētu saskatīt mīlestību un labestību, nevis ienaidu un vienaldzību. Mani bērni, manas mīlestības apustuļi, nezaudējiet cerību, nezaudējiet spēku! Jūs to spējat. Es jūs iedrošinu un svētīju, jo viss šis laicīgais, kam daudzi mani bērni diemžēl ierādījuši pirmo vietu, izzudīs; un tikai mīlestība un mīlestības darbi paliks un atdarīs Debesu valstības vārtus. Pie šiem vārtiem es jūs gaidīšu. Pie šiem vārtiem es vēlos sagaidīt un apskaut visus savus bērnus. Paldies jums!” (02.11.2015.)

Tas atklāj mums nākotni, kas mūs sagaida, un tā ir laba ziņa. Tā ir cerība, ko Viņa mums nes. Marijai ir apsolīta uzvara, šajā grūtajā laikā viņa mums ir dota kā solījums – beigās mana Bezvainīgā Sirds triumfēs. 40 gadu garumā viņa mums norāda skaidru un drošu ceļu: atstāt grēku – vienmēr būt izgaismojošas žēlastības stāvoklī, pieņemt Svēto Komūniju, gavēt, atteikties, lūgties Rožukroni, lasīt Svētos Rakstus. Haosa, šķelšanās, nemiera vidū viņa māca mūs lūgties, būt pastāvīgā kontaktā ar Dievu, skatīties uz Jēzu. Pielūgt Viņu visā, kas ir mums apkārt. Nevienu soli nespert bez Viņa. “Bērniņi, tas, kurš lūdzas, nebaidās par nākotni un nezaudē cerību. Jūs esat izredzēti nest cerību,” viņa mums sacīja 2021. gada martā. Mēs kļūstam līdzīgi tiem, ar ko mēs esam kopā. Marija nekad nezaudēja cerību. Kopā ar Dievmāti arī mēs to nekad nezaudēsim. Jo vairāk mēs lūgsimies kopā ar viņu, jo ātrāk viņas Bezvainīgā Sirds triumfēs.

Izdzīvosim šo žēlsirdības laiku kopā ar Mariju, būsim Viņai paklausīgi. Atstāsim grēku un ļaunumu un izšķirsimies par svētumu.

Mēs esam vajadzīgi Marijai, Viņa mūs aicina: “…jūs šai zudušajai pasaulei kļūsiet par manām izstieptajām rokām. Es vēlos, lai jūs būtu lūgšana un cerība tiem, kas nav iepazinuši mīlestības Dievu.”

Lūgšana: Marija, mūsu Māte, cerības pilnā, mēs steidzamies pie tavas Sirds un tavos apskāvienos. Dari mūs tādus, kādus tu mūs vēlies – Debesu izpausmi šeit, uz zemes. Mēs ticam tavam solījumam, ka kopā ar tevi lūgšanā un mīlestībā mēs sasniegsim to, kas cilvēciski mums šķiet neiespējams, un ticam, ka liela daļa no tā, kas notiks, ir atkarīga no mūsu lūgšanām. Uzticam tev mūsu tuvākos, kuri zaudē cerību, izjūt bailes un nemieru. Miera Karaliene, palīdzi mums pastāvīgi būt vienotiem ar tevi lūgšanā par lielo cilvēces pestīšanas plānu kopā ar tevi un caur mums. Amen.

Terēze Gažiova