Arī priesteri reizēm piedzīvo grūtus brīžus un viņiem ir nepieciešama mūsu palīdzība. Es vēlos dalīties ar kādu notikumu, ko piedzīvoju pagājušajā gadā. Man ir kāds ļoti labs draugs – mūsu draudzes priesteris, kuru pazīstu 7 gadus. Viņš ir arī labs ģimenes draugs. Mūsu draudzība nostiprinājās jau pašā sākumā, kad kopā braucām svētceļojumā uz Medžugorji. Tur Dievmāte mūs aizveda uz kopienu “Marijas Gaisma”, kur mums tika dāvāta žēlastība daudz lūgties. Kopš tā laika esam daudzkārt bijuši Medžugorjē un tādējādi stiprinājuši savu ticību.
Bet pagājušajā rudenī es un citi mūsu draudzes locekļi ievēroja, ka mūsu priesteris acīmredzot piedzīvo grūtu brīdi. Viņš bija aizņemts ar dažādām lietām, daudz ko nepaspēja, pārstāja ar mums kontaktēties, neatbildēja uz telefona zvaniem… Es sāku par viņu uztraukties. Es jautāju Dievam, kā es varētu viņam palīdzēt. Atcerējos, kā priesteri teica, ka arī viņiem uzbrūk kārdinājumi un ka sātans ļoti nemīl priesterus.
Kādā vēstījumā Dievmāte sacīja, ka ar lūgšanu un gavēni mēs varam apturēt pat karus. Mēs nolēmām organizēt nepārtrauktu lūgšanu un gavēni par priesteri gada garumā. Lūgšanā vēlējās piedalīties trīsdesmit cilvēki. Katrs izvēlējās vienu dienu mēnesī un lūdzās un gavēja visa gada garumā priestera nodomā – par viņa izturību un uzticību priesterības aicinājumam. Lūgšanu un gavēni mēs sākām 2020. gada 24. novembrī – tēva Slavko Barbariča nāves gadadienā.
Sākumā mūsu priesteris bija ļoti noslēgts, mēs par viņu neko nezinājām. Bet lūgšana pamazām mainīja viņu. Pirms Lieldienām es sajutu vēlmi aiziet pie viņa uz grēksūdzi. Bija labi pavadīt ar viņu kopā laiku pēc tam, kad tik ilgi nebijām tikušies un viens par otru neko nebijām dzirdējuši. Es jutu, ka lūgšanas un gavēnis viņam ļoti palīdz.
Vasarā mēs braucām uz Medžugorji, un es biju ļoti laimīgs, kad redzēju viņu priecīgu un apmierinātu.
Lūgšana un gavēnis par mūsu priesteri noslēdzās 2021. gada 24. novembrī, un visbrīnišķīgākais, ka mēs šo žēlastības pilno laiku varējām pavadīt Medžugorjē. Mūsu priesteris tagad izstaro mieru, labestību, mīlestību un, galvenais, prieku, kalpojot citiem.
Es vēlos visus aicināt izveidot šādas lūgšanu un gavēņa ķēdītes viena gada garumā par priesteriem jūsu draudzēs. Es esmu pārliecināts, ka ikviens priesteris ar lielu prieku pieņems šādu garīgo dāvanu.
Viņi zina, ka viņiem ir vajadzīgas mūsu lūgšanas. Pat Svētais tēvs Francisks lūdz lūgties par viņu.
Arī jūs varat organizēt šādu lūgšanu par savu priesteri.
Noslēgumā vēlētos atgādināt mūsu senču teikto: “Kādus priesterus izlūgsim, tādi – mums būs.”
Pāvels, Slovākija