Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 1993. gada 25. oktobrī

“Mīļie bērni! Šajos gados es jūs esmu aicinājusi lūgties, īstenot dzīvē to, ko jums saku, bet jūs tik maz dzīvojat saskaņā ar maniem vēstījumiem. Jūs runājat, bet nedzīvojat, tāpēc, bērniņi, šis karš velkas tik ilgi. Es jūs aicinu atvērties Dievam un savā sirdī dzīvot ar Dievu, darīt labu un liecināt par maniem vēstījumiem. Es jūs mīlu un vēlos jūs pasargāt no jebkāda ļaunuma, bet jūs to negribat. Mīļie bērni, es nevaru jums palīdzēt, ja jūs nepildāt Dieva baušļus, ja nepiedalāties Misē, ja neatsakāties no grēka. Es jūs aicinu būt mīlestības un visa labā apustuļiem. Šajā nemierpilnajā pasaulē lieciniet par Dievu un Dieva mīlestību, un Dievs jūs svētīs un dos jums to, ko Viņam lūdzat. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Read Previous

Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 1993. gada 25. novembrī

Read Next

Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 1993. gada 25. septembrī