Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2022. gada 25. aprīlī:
“Mīļie bērni! Es raugos uz jums un redzu, ka esat apjukuši. Tāpēc es jūs visus aicinu: atgriezieties pie Dieva, atgriezieties pie lūgšanas, un Svētais Gars jūs piepildīs ar savu mīlestību, kas sirdij sniedz prieku. Jūsos pieaugs cerība, cerība uz labāku nākotni, un jūs kļūsiet par priekpilniem lieciniekiem Dieva žēlsirdībai, kas ir jūsos un ap jums. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”Apustuļa Pāvila vēstule ebrejiem sākas tā: “Daudzkārt un dažādos veidos Dievs caur praviešiem runājis mūsu tēviem. Pēdīgi šinīs dienās Viņš mums runājis caur savu Dēlu, kuru Viņš iecēlis visam par mantinieku, caur ko Viņš arī radījis pasauli.” (Ebr 1, 1-2)
Dievs nekad neatstāj savu tautu. Viņš ir radošs, izdomājot veidus, kā aizskart cilvēka sirdi un pievilkt to pie sevis, lai to izglābtu no viņa paša un vestu uz dzīves pilnību, ko Viņš vēlas mums dāvāt.
Arī šajās dienās Jaunava Marija, līdzīgi kā Vecās Derības pravieši, mūs, savus bērnus, neatstāj. Savos mātes aicinājumos viņa ir nenogurdināma, pacietīga un uzstājīga. Viņa no mums neatsakās pat tad, kad mēs atsakāmies no Dieva un paši no sevis.
Viņa dzīvoja dzīvi, kas līdzinājās mūsu dzīvei. Ar katru gadu Viņa auga ticībā, piedzīvoja visas cilvēciskās dzīves grūtības, izjuta visas ciešanas, sāpes, priekus un zaudējumus, un noslēgumā viņu gaidīja viņas Dēla Jēzus nāve.
Šajās dienās viņa mūs uzrunā no Debesīm, no kurienes vislabāk ir redzams cilvēku garīgais stāvoklis. Mēs esam aizņemti ar ikdienas problēmām, dzīvojam ķermeņa un pasaules rūpju līmenī un nepamanām garīgo realitāti, kas vienīgā spēj dot dzīvību. Pārsteidzoši, ka cilvēks var būt tik akls un neredzēt, ka mēs dzīvojam, kustamies un eksistējam tikai Dievā.
Kā māte, viņa vislabāk nosaka mūsu dvēseles stāvokli un redz mūsu apjukumu. Tādēļ viņa (ne tikai šajā vēstījumā) aicina mūs atgriezties pie Dieva, lūgšanas, Dieva baušļiem, gavēņa, upura. Viņas vārdos mēs dzirdam Vecās Derības praviešu teikto vārdu atbalsi, kas uzrunāja izvēlēto Dieva tautu: “…atgriezieties tagad pie Manis, un arī Es gribu atgriezties pie jums, saka Tas Kungs Cebaots,…” (Mal 3, 7)
Arī caur pravieti Joēlu Dievs aicina: “…griezieties atpakaļ pie Manis no visas savas sirds ar gavēšanu, asarām, nožēlām un sērām!
Saplosiet savas sirdis un ne savas drēbes un atgriezieties pie Tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņš ir žēlīgs, līdzcietīgs un lēnprātīgs, Viņam bezgalīgi laba sirds, un Viņam paliks jūsu žēl jums uzliktā soda dēļ.” (Jl 2,12-13) Bet pravietis Jeremija teica tā: “Atgriezieties jel ikviens no sava ļaunā ceļa un labojiet savu dzīves nostāju, savu rīcību un visu savu dzīvi!” (Jer 18,11)
Cilvēks, kurš sāk atgriezties uz pareizā ceļa, jūt, ka vienlaicīgi pie viņa atgriežas arī Dievs, jo viņš sāk labāk sajust Dievu. Atgriezies, cilvēk, pie Kunga, sava Dieva!
Mūsu māte Marija saka, ka mēs esam apjukuši. Vissarežģītākais ir pamanīt, sajust šo apjukumu. Evaņģēlija līdzība par pazudušo dēlu parāda, ka dzīves grūtības bija kā iemesls jaunākā dēla garīgajai atmodai. Nelaimju un ciešanu laikā mums var tikt dāvāti brīži, kad mūsu acis atveras un mēs redzam savu pazušanu un iepazīstam Dievu, kurš ir maigums un žēlsirdība.
Visus šos gadus, pateicoties Dievmātes klātbūtnei un tuvumam, uz mums ir vērsts Dieva skatiens – labvēlības un maiguma pilns. Dievmātes skatiens ir mātes skatiens, kura mīl savus bērnus un vēlas, lai arī mēs sāktu uzlūkot Dievu, sevi un apkārtējo pasauli ar Viņas acīm; lai mēs nemaldītos, bet staigātu Dieva miera, prieka un dzīves pilnības ceļus.
Lūgšana: Jaunava Marija, mēs steidzamies pie tevis, kas nepārtrauti mūs aicini nostāties uz ceļa, kas ved pie Dieva. Tu ar visu savu būtību biji un esi vērsta uz Dievu, piepildīta ar Dievu, un tu vēlies, lai mēs ar katru dienu kļūtu arvien līdzīgāki Tev. Pieskaries un savā Bezvainīgajā Sirdī apskauj katru sirdi. Īpašā veidā tev uzticam ievainotas, atstumtas, izmisušas un cerību zaudējušas sirdis. Jaunava Marija, lūdzies kopā ar mums un par visiem mums, kas ir apjukuši, zaudējuši gaismu un maldās, ir zaudējuši mērķi. Tu, Marija, žēlastības pilnā, Svētā Gara līgava, uztici un ved mūs pie sava Dēla, lai mēs kļūtu pēc iespējas līdzīgāki Viņam. Īpaši uzticam tev visus nomaldījušos, pazudušos, visus, kas ir attālinājušies no Dieva.
Ak, Marija, izlūdz mums visiem spēku un pazemību patiesai grēku nožēlai un atgriešanās pie Tēva, kurš visus mūs gaida, kā tas žēlsirdīgais tēvs Evaņģēlijā, kurš priecājas par katru savu bērnu, kurš atgriežas pie viņa. Amen.
t. Ļubo Kurtovičs OFM
