Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2022. gada 25. maijā:
“Mīļie bērni! Es raugos uz jums un par katru no jums pateicos Dievam, jo Viņš vēl arvien ļauj man būt kopā ar jums, lai jūs iedvesmotu uz svētumu. Bērniņi, miers ir izjaukts, un sātans vēlas nemieru. Tāpēc lai jūsu lūgšana ir vēl stiprāka, tā ka visi nešķīstie šķelšanās un kara gari tiktu apklusināti. Esiet miera cēlāji un Augšāmceltā prieka nesēji jūsos un ap jums, lai labais uzvarētu ikvienā cilvēkā. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Dievmātes mātišķais skatiens mūs gādīgi vēro, meklē mūs un redz labāk, kas mums ir vajadzīgs un kā mums pietrūkst. Tas ir tas pats skatiens, kas Galilejas Kānā, kad viņa pirmā ievēroja: “Viņiem nav vīna.” Dievmāte redz mūsu apjukumu, mūsu slāpes un vēlmi nākt pie Dieva, taču mums nav spēka un mēs nezinām ceļu tā, kā to zina žēlastības pilnā Marija. Viņa vēlas mums vislabāko, un tas, kas mums ir vajadzīgs visvairāk, ir svētums. Lūk, kāpēc šo visu gadu laikā Viņa mūs aicina iet savu dzīves ceļu svētumā.

Vārdi “svētums” un “svētie” mums var šķist pārāk abstrakti un nesaprotami. Dažiem cilvēkiem svētie ir kā leģendas un pasakas. Citiem tas ir neskaidru un nenozīmīgu vārdu kalendārs saraksts. Dažiem kristiešiem svētie ir kā spēļu automāti vai pašapkalpošanās automāti. Citi domā par svētajiem, kā par dīvainiem vientuļniekiem un askētiem, kuri ienīst un izsmeļ savu ķermeni un ir tik ļoti aizbēguši no pasaules, ka kļuvuši par dīvainiem un nenormāliem cilvēkiem.

Ir kāda anekdote, kas stāsta par kādu mācekli, kurš aizgājis pie sava skolotāja un teicis, ka ir gatavs svētumam, jo viņš ir tik ļoti nomērdējis savu miesu, ka viņam izdodas gulēt uz zemes, ēst zāli un šaustīt sevi trīs reizes dienā. “Ēzelis arī guļ uz zemes, ēd zāli, un visu laiku tiek šaustīts, bet vai kāds nāk viņu pasludināt par svēto? Un kur ir mīlestība?” atbildēja skolotājs.

Galvenais, ar ko atšķiras svētie, ir mīlestība. Svētums nav darīt neparastas lietas, bet gan vienkāršas un ikdienišķas lietas darīt ar mīlestību. Svētuma mērs ir mīlestība.

Mēs bieži domājam, ka svētums ir sagatavots vien dažiem un izredzētiem cilvēkiem.

Svētums tiek piedāvāts visiem. Un runa nav par ārkārtēju lietu darīšanu, bet par savienošanos ar Kristu un dzīvošanu, pieņemot Viņa Sakramentus, Viņa principus, Viņa domas un Viņa uzvedību.

Ja tiešām vēlies būt svēts, vienmēr pildi savus pat vismazākos pienākumus. Kļūt un būt svētam nenozīmē būt bez grēka un nekad nepakrist, bet gan pazemīgi un neatlaidīgi celties atkal un atkal.

Savos vēstījumos Dievmāte mums saka, lai svētie mums būtu kā ticības paraugs un piemērs. Interesēties un pētīt svēto dzīvi mums palīdz jautājumi, ko varam sev uzdot: “Kur es esmu attiecībā pret svētajiem? Kā es izdzīvoju savu ticību? Vai es varu būt tik pat svēts, kā viņi? Vai man ir drosme piederēt Dievam, Jēzum un Dieva Mātei šajā pasaulē? Vai es ticu, ka Dievam pieder pēdējais vārds, kaut arī mums šķiet, ka Viņš ir paslēpies?”

Pāvests Francisks kādā savā sprediķī sacīja: “Lai ietu pa svētuma ceļu, sirdij ir drosmīgi jācer, nepārtraukti sevi jāpārbauda un pazemīgi jāatveras Dieva žēlastībai.”

Tikai Dievs ir svēts. Un Viņš dāvā savu svētumu tai dvēselei un tādā mērā, kādā dvēsele ar pārliecību un pastāvību padodas un atveras Viņam.

Pāvests Francisks mūs māca, sakot: “Svētums ir sasniedzams, ja to uztur četri ļoti nozīmīgi faktori: drosme, cerība, žēlastība un atgriešanās.”

Vissvētākā Jaunava Marija nepārstāj kopā ar mums iet pa svētuma ceļu, uzmundrinot un vedot mūs pa ceļu, ko pati jau ir gājusi. Viņa zina, ka mēs spējam iet un noiet to ceļu, kas ved pie Dieva. Bet viņa to nevar izdarīt mūsu vietā. Viņa nevar mūs aizstāt un nevar uzticēties un dzīvot mūsu vietā. Palīdzēsim viņai, lai viņa varētu palīdzēt mums. Māte, kura mīl savus bērnus, ilgojas un vēlas viņiem dot vislabāko, kas ir vajadzīgs mūsu dvēselēm un dzīvei. Viņa zina, ka Dievs mūs radīja sev un mūsu sirds ir satraukta, līdz mēs neatgriezīsimies pie mūsu dzīvības avota – Dieva.

Lūgšana: Jaunava Marija, Miera Karaliene, tu nāc pie mums godībā, kurā Dievs tevi ir ievedis par Jēzus Kristus, tava Dēla, nopelniem. Kā tu saki savos vēstijumos, tu nāc pie mums ar Dieva atļauju. Tu, kas dzemdēji Miera Princi Jēzu, arī tagad redzi, kā pasaulē un daudzās cilvēku sirdīs valda apjukums, naids un karš. Tu stāsti mums par sātana postošajiem darbiem, kas sagrauj cilvēku dzīves. Ļaunums tiek īstenots caur cilvēkiem, kuri ir atvērušies kara un iznīcības garam. Pret tevi, Māt, mēs paceļam savas rokas un atveram mūsu sirdis, lai ar tavas aizbildniecības spēku tu izlūgtu no sava Dēla Jēzus miera dāvanu. Kā tu aizbildināji Galilejas Kānā, tā arī tagad mēs lūdzam tevi, Miera Karaliene, izlūdz mums un visiem tiem, kuri cieš no kara sekām un naida, atbrīvošanu, mieru, kara beigšanos un visu to karu beigšanos, kuri norisinās cilvēku sirdīs, mūsu ģimenēs un attiecībās starp cilvēkiem. Amen.

t. Ļubo Kurtovičs OFM