Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2022. gada 25. oktobrī:
“Mīļie bērni! Visaugstākais man ir ļāvis būt kopā ar jums un būt jūsu priekam un cerības ceļam, jo cilvēce ir nolēmusi izraudzīties nāvi. Tāpēc Viņš mani sūtīja, lai es jums mācītu, ka bez Dieva jums nav nākotnes. Bērniņi, esiet mīlestības instrumenti visiem tiem, kuri nav iepazinuši mīlestības Dievu. Ar prieku lieciniet par savu ticību un nezaudējiet cerību, ka cilvēka sirds var mainīties. Es esmu ar jums un jums dodu savu Mātes svētību. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Dieva Māte mūs uzrunā pacietīgi un pastāvīgi. Vēstījumos Viņa nes mums savu optimismu un cerību, neskatoties uz pasaulē valdošo nāvi, naidu, kariem un šķelšanos. Dievs ļauj Jaunavai Marijai būt kopā ar mums, lai mēs nekristu izmisumā. Visu iespējamo nelaimju priekšā Viņa nepārstāj vērst mūsu skatienu uz Dievu, Debesīm un gaismu, ko Dievs mums sūta caur viņu.

Cilvēces priekšā vienmēr ir izvēle: dzīvība vai nāve, cerība vai izmisums. Un cilvēces vēsture ir sadalīta starp grēku un svētumu. No vienas puses – svētie un tie, kuri dzīvoja un mira par ideāliem. No otras – cilvēki, kuri izvēlējušies egoismu, naidu un slepkavību.

Lūk, ko mums sacīja Dievmāte: “Mīļie bērni! Nemitīgi lūdzieties! Tā es jums nodošu prieku, ko man dod Kungs. Mīļie bērni, es vēlos, lai caur šo žēlastību jūsu ciešanas pārtop priekā. Nevaru jūs vadīt, kamēr jūs paši nesajutīsiet prieku lūgšanā. Es lūdzu: atdodiet Kungam visu jūsu pagātni, visu ļaunumu, kas sakrājies jūsu sirdīs. Gribu, lai katrs no jums būtu laimīgs, bet grēkā tas nevienam nav iespējams. Tāpēc, mīļie bērni, lūdzieties un lūgšanā iepazīstiet jaunu prieka ceļu. Neraizējieties un neuztraucieties. Dievs jums palīdzēs un parādīs ceļu. Aicinu jūs pilnībā atdod sevi Dievam. Lai viss, kas jums pieder, ir Dieva rokās. Tā un tikai tā jūsu sirdīs būs prieks. Bērniņi, priecājieties par visu, kas jums pieder. Pateicieties Dievam, jo tas viss ir Dieva dāvana jums. Sātans ir spēcīgs un vēlas izjaukt manus miera un prieka plānus. Bērniņi, lūdzieties, lai saprastu, ka ciešanas var kļūt par prieku, bet krusts – par prieka ceļu.”

Oktobra vēstījumā Dievmāte ļoti vēlas, lai mēs izvēlētos cerību un prieku, ko mums caur viņu dod Dievs. Mums var šķist, kā arī Dieva Māte saka, ka cilvēce ir izvēlējusies nāvi, bet vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri saglabāja cerību un ticību un izturēja.

Ir teikts: “Cerība ir tur, kur tās nav.” Cerēt nozīmē neiespējamajā rast iespēju. Cerība rodas, kad visas cilvēciskās iespējas ir izsmeltas un kad izejas vairs nav. Tad nāk Dieva palīdzība. Cerība tas ir Dievs. Cerība ir tas, kā vēl nav, bet jau ir, un tas, kas jau notiek, kad vēl nav sācies. Cerība ir telpa starp ticību un mīlestību.

Franču dzejnieks Šarls Pegī Dieva mutē ieliek vārdus: “Cerība mani pārsteidz!” Viens no visspēcīgākajiem kārdinājumiem bija cerības izaicinājums. Pegī turpina: “Mani nepārsteidz,” saka Dievs, “ka man tic. Pietiek uzlūkot manu radību un ieticēsi! Un mīlestība mani nepārsteidz, tiem, kas mīl, mīlestība dod labumu. Bet, lūk, cerība – cerība mani pārsteidz!”

Daudzi analītiķi apgalvo, ka mēs dzīvojam pēcoptimisma laikmetā. Pesimisms ir gara slimība. Bieži tā ir viena no ļaunuma apsēstības formām. Un ticīgos pesimistus var pielīdzināt dzīves dezertieriem, kuri uzskata, ka pasauli ir pārņēmis ļaunums un tai nav pestīšanas.
Pāvests Francisks runā par cerību apustuliskajā pamudinājumā “Evangelii Gaudium”, “Evaņģēlija prieks”: “Nē neauglīgam pesimismam!Viens no visnopietnākajiem kārdinājumiem, kas noslāpē dedzību un drosmi, ir sakāves sajūta, kura mūs pārvērš pesimistos, kas ir neapmierināti, vīlušies, ar drūmu vaigu.” (EP 85) Interesanti, kas par cerību ir rakstīts Svētajos Rakstos. Bībelē cerība nav tikai abstraktas jūtas vai filozofisks termins. Tas ir kaut kas taustāms, pamanāms, sava veida aizraušanās. Cerība ir apzināšanās, cīņa un pretošanās.

Lai Marija, cerības māte, ved mūs pie Dieva, vienīgā cerības, optimisma, ticības labajam avota un ticības tam, ka mūsu dzīve beigsies labi, Dieva rokās.

Lūgšana: Jaunava Marija, cerības un ticības māte! Tu izgāji cauri visiem dzīves kārdinājumiem, no brīža, kad erceņģelis Gabriēls pasludināja, ka tu ieņemsi un dzemdēsi Dieva Dēlu. Aizbildini par mums – mēs tik bieži zaudējam cerību un ticību labajam, ticību Dievam. Tu esi sasniedzis mūsu dzīves ceļa galamērķi, bet mūs, savus bērnus, neaizmirsti. Aizbildini par mums Jēzum, lai mēs varētu dzīvot savas dienas Jēzus uzvaras gaismā pār grēku, ļaunumu un nāvi. Īpašā veidā tev uzticam tos, kuri ir izmisuši, zaudējuši cerību un atrodas smagā dzīves situācijā. Tavās rokās, Māte Marija, ieliekam visus, kuri ir cilvēku ļaunuma ievainoti, kuri neredz izeju no saviem sarežģītajiem apstākļiem un cīnās ar kārdinājumu izdarīt pašnāvību. Esi viņu mierinājums un cerība, jo tu vēl nekad neesi atstājusi nevienu, kas steidzas pie tevis. Amen.

t. Ļubo Kurtovičs OFM