Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2022. gada 25. novembrī:
“Mīļie bērni! Visaugstais mani sūta pie jums, lai es jums mācītu lūgties. Lūgšana atver sirdi un sniedz cerību, un dzimst un nostiprinās ticība. Es ar mīlestību jūs, bērniņi, aicinu atgriezties pie Dieva, jo Dievs ir mīlestība un jūsu cerība. Jums nav nākotnes, ja jūs neizvēlaties Dievu, tāpēc es esmu ar jums, lai jūs vadītu uz to, ka jūs izvēlaties atgriešanos un dzīvību, nevis nāvi. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”
Oktobra vēstījumā Dievmāte teica, ka Dievs viņu sūta, lai viņa būtu mūsu prieks un cerības ceļš. Viņas klātbūtne un vēstījumi ir prieka, cerības un optimisma pilni. Viņa nāk ar mērķi nevis biedēt, bet mūs brīdināt, parādīt garīgo stāvokli, kurā atrodas mūsdienu pasaule.
Mūsu vājais cilvēka prāts var uzdot jautājumu: “No kā gan tu, Jēzu, mūs atpirki un atbrīvoji?” Mēs redzam, ka pasaule ir pārpildīta ar kariem, naidu, slepkavībām un nevainīgu cilvēku ciešanām. Pasaule dzīvo kodolkara bailēs, piesārņotā apkārtējā vidē, pārtikas trūkumā. Ziņas un nākotnes prognozes ir arvien pesimistiskākas. Un uz šī fona mēs klausāmies Dievmāti, kura runā par prieku, cerību un labo.
Karu, naida un slepkavību pasaule nav to cilvēku pasaule, kuri sekoja Kristum un seko Debess un Jaunavas Marijas pamudinājumiem. Arī novembra vēstījumā viņa no mums neatsakās, bet ar vēl lielāku degsmi aicina mūs uz lūgšanu. Lūgšana ir vienīgais veids un ceļš pie Dieva, cerības un ticības.
Dievmātes vēstījumos atdzīvojas Jēzus vārdi no Evaņģēlija, kas būs aktuāli vienmēr: “Bet pielūkojiet, ka jūsu sirdis kādreiz neapgrūtinātu pārēšanās, piedzeršanās un šīs dzīves rūpes, un ka šī diena nepienāktu jums negaidīta. Jo kā valgs tā nāks pār visiem, kas dzīvo virs zemes. Tāpēc esiet nomodā un vienmēr lūdziet Dievu, lai jūs būtu cienīgi stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lk 21,34-36)
Lūgšana atver sirdis un dod cerību; tajā dzimst un nostiprinās ticība. Tā saka mums Dievmāte. Lūgšana un ticība iet roku rokā. Lūgšana ir barība mūsu ticībai. Ja lūgšana pamazām, nemanāmi aizies no mūsu dzīves, mēs redzēsim, ka esam attālinājušies no dzīvības avota, jutīsim, ka zaudējam pamatu zem kājām. Lūgšana mums palīdz būt dzīviem, palīdz nezaudēt saikni ar Jēzus vārdiem un apsolījumiem. Jēzus nekad nevienu nemāna, īpaši tos, kas Viņam tic.
Marijas svētuma līmenis ir iekļauts vārdos, ko viņa pateica Dievam: “Lai man notiek pēc tava vārda.” Caur viņas “Jā!” Jēzus varēja iemiesoties viņā un kļūt cilvēks. Mīlēt Mariju nozīmē runāt un rīkoties kā viņa. To Marija vēlas. Atcerēsimies kāzas Galilejas Kānā, kad beidzās vīns. Ar cik lielu ticību Marija iet pie Jēzus un gaida no Viņa brīnumu! Lai arī Jēzus itkā atsaka pildīt viņas lūgumu, viņa mierīgi saka apkalpotājiem: “Visu, ko Viņš jums sacīs, dariet.” Arī mēs nedrīkstam atteikties no lūgšanas, pat ja tā nebūs uzklausīta uzreiz.
Ja Jēzus neatbild uz mūsu lūgšanu, tas nozīmē, ka Viņš gatavo mums vēl lielākas žēlastības un dāvanas.
Visiem mums ir labi zināmi sv. mātes Terēzes vārdi, kas sasaucas ar Dievmātes vēstījumiem un aicinājumiem: “Klusuma auglis ir lūgšana, lūgšanas auglis ir ticība, ticības auglis ir mīlestība, mīlestības auglis ir kalpošana, kalpošanas auglis ir miers.”
Uzdrošināsimies iet pa to ceļu, pa kuru mūs ved Dievmāte, lai mēs varētu piedzīvot dzīves pilnību.
Lūgšana: Jaunava Marija, Miera Karaliene, paldies tev, ka nāc pie mums un nenogurstoši mūs uzrunā, pat redzot, ka mēs, Tavi bērni, ne vienmēr esam Tev paklausīgi. Mēs vēlamies lūgties kopā ar tevi un tevi lūdzam, lūdzies ar mums un par mums, kā tu lūdzies kopā ar pirmo Baznīcu, apustuļiem, gaidot Jēzus apsolīto Svēto Garu. Paldies tev, Māt, par katru sirdi, kas atveras un paliek uz atgriešanās un lūgšanas ceļa. Tev pienesam visus mūs, visus, kas atrodas grūtās dzīves situācijās, kārdinājumos, visus nomocītos un mazdūšīgos. Pavērs savu mātes sirdi pret visiem, kas ir attalinājušies no Dieva un lūgšanas. Mēs vēlamies iet pa lūgšanas ceļu, lai iepazītu mīlestības un cerības Dievu. Amen.
t. Ļubo Kurtovičs OFM
