OTRĀ DIENA: Ticības svētceļojums (23. diena)
Teologālo tikumu veltīšana

✞ Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.

LŪGŠANA SVĒTAJAM GARAM
Nāc, runā, Svētais Gars,
lai manā sirdī rastos avots,
kura tīrais, svētīgais ūdens
glābtu pat vislielāko grēcinieku,
dziedētu visnedziedināmāko,
atverot tam acis,
un piedotu pat lielākajam vaininiekam,
aizšļācoties līdz pašām debesīm.
Vēl vairāk nekā Marija Magdalēna,
nekā Lācars kapā,
nekā samāriešu sieva
es lūdzu Tev pēc šī ūdens,
gribu no tā dzert, to es lūdzu,
es zinu vērtību šai dāvanai;
jo lielāka būs Tava žēlastība,
jo vairāk godināšu Tevi es.
Jel uzturi Tu manu nevarību.
Es esmu dzīvā niedre plašos ūdeņos.
Un apturi Tu manu nepastāvību,
jo mainos biežāk es kā vēja pūsma.
Un izkliedē šo manu neziņu,
Jo esmu dzimis cilvēks akls.
(Sv. Luī Marija Griņons no Monforas)

✞ Viens Rožukroņa noslēpums — Tēvs mūsu ✞ 10 Esi sveicināta, Marija ✞ Gods lai ir Tēvam ✞ Mans Jēzu

DIEVA VĀRDS
1 Tes 1, 2-5. Mēs vienmēr pateicamies Dievam par jums visiem, pieminēdami jūs bez mitēšanās savās lūgšanās. Mēs atminamies jūsu ticības darbu un pūles, un mīlestību, un izturību cerībā uz mūsu Kungu Jēzu Kristu Dieva un mūsu Tēva priekšā. Mēs zinām, Dieva mīlētie brāļi, ka jūs esat izredzēti, jo mūsu evaņģēlijs bija pie jums ne tikvien vārdos, bet arī spēkā un Svētajā Garā, un visā pilnībā, kā jau jūs zināt, kādi mēs bijām pie jums jūsu dēļ.

VĒSTĪJUMS 1990.GADA 2.FEBRUĀRĪ
„Es esmu kopā ar jums jau deviņus gadus. Visus šos deviņus gadus es vēlos pateikt jums, ka Dievs, jūsu Tēvs ir vienīgais ceļš, vienīgā patiesība un patiesā dzīvība. Es vēlos parādīt jums ceļu uz Mūžīgo Dzīvi. Es vēlos būt jūsu saite, kas nodrošina dziļu ticību. Paņemiet Rožukroni un sapulciniet sev apkārt savus bērnus, savu ģimeni. Tas ir glābšanas ceļš. Rādiet labu piemēru saviem bērniem, rādiet labu piemēru tiem, kas netic. […] Es lūdzu jūsu palīdzību, pievienojieties manai lūgšanai par tiem, kas netic. Jūs palīdzat man ļoti maz. Jūsos ir ļoti maz žēlsirdības un mīlestības uz savu tuvāko, bet Dievs jums ir dāvājis Savu mīlestību un ir mācījis, kā piedot un kā mīlēt citus. Tāpēc samierinieties, izlīgstiet un attīriet savas dvēseles. Ņemiet Rožukroni rokā un lūdzieties. Visas savas ciešanas pieņemiet pazemībā un pacietībā. Jūs nedrīkstat aizmirst, ka Jēzus jūsu dēļ nesa ciešanas ar pacietību. Ļaujiet man būt par jūsu Māti un ceļvedi pie Dieva un uz Mūžīgo Dzīvi. Neuzspiediet savu ticību neticīgajiem. Parādiet to viņiem ar savu rīcību un lūdzieties par viņiem. Mani bērni, lūdzieties! Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

MEDITĀCIJA
Elizabetes vārdi “un svētīta ir tā, kas ieticēja” neattiecas tikai uz Pasludināšanas brīdi vien. Tas gan noteikti ir Marijas ticības visaugstākās izpausmes brīdis Viņas cerībā uz Kristu, taču tas ir arī visa Viņas „ceļojuma pie Dieva” sākums, visa Viņas ticības svētceļojuma sākums. Un šajā ceļā nozīmīgā un patiesi varonīgā veidā – tiešām, arvien lielākā ticības varonībā – īstenojas paklausība dievišķās atklāsmes Vārdam, kā Viņa pati to bija atzinusi. Un šī Marijas „paklausība ticībā” visā Viņas svētceļojumā atklāj pārsteidzošu līdzību ar Ābrahama ticību. Ticēt nozīmē „ziedot sevi” dzīvā Dieva Vārda patiesībai, zinot un pazemībā atpazīstot „Cik neizprotami ir Viņa lēmumi un neizdibināmi Viņa ceļi!” (Rom 11,33). Marija, kas pēc Visaugstākā mūžīgās gribas atrodas Dieva “neizdibināmo ceļu” un “neizprotamo tiesu” pašā centrā, savā ticības tumsā pakļaujas tam, ar atvērtu sirdi pieņemot pilnīgi visu, kas ir nolemts dievišķajā plānā.
(Jānis Pāvils II, Redemptoris Mater, 14)

PSALMS: 1 Samuela grāmata 2, 1-10. Annas dziedājums
Tad Anna pielūdza un sacīja:
„Mana sirds ir līksma par to Kungu,
mans rags ir augstu pacelts Tā Kunga spēkā;
mana mute ir atvērta pret maniem ienaidniekiem,
jo es priecājos par Tavu pestīšanu.
Neviens nav svēts, kā vien Tas Kungs,
neviens, vienīgi Tu, un nav citas klints,
kā vien mūsu Dievs.
Nerunājiet pārspīlētu, lepnu valodu,
lai no jūsu mutes neiziet nekaunīgi vārdi!
Jo Tas Kungs ir Dievs,
visu zinātājs, Viņš sver darbus.
Stipro loki guļ salauzti,
bet nogurušie apjozti ar spēku.
Kas bija paēduši, sader par maizi,
bet izsalkušie nav vairs izsalkuši;
pat neauglīgā ir dzemdējusi septiņus,
bet bērniem svētītā ir sakaltusi.
Tas Kungs nokauj, un Viņš dara dzīvu,
Viņš nogrūž lejā ellē un atkal uzved augšā.
Tas Kungs dara nabagu un dara bagātu,
Viņš pazemo, un Viņš paaugstina.
Viņš no putekļiem pieceļ nabagu un bēdīgos.
Viņš paceļ augšā no dubļiem,
likdams tiem sēdēt kopā ar dižciltīgajiem
ļaudams tiem iemantot godības krēslu,
jo zemes pamati pieder Tam Kungam;
uz tiem Viņš arī ir cēlis pasauli.
Tā kājas, kas paļaujas uz Viņu, Viņš pasargā,
bet bezdievīgie dabū galu tumsā,
jo ne ar paša spēku cilvēks iegūst uzvaru.
Tas Kungs liek salūzt saviem pretiniekiem.
Viņš liek pār tiem debesīs rūkt pērkoniem.
Tas Kungs tiesās zemes galus,
un Viņš dos spēku Savam Ķēniņam,
Un Viņš pacels Sava Svaidītā pestīšanas ragu.

VELTĪŠANĀS LŪGŠANA
Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.

Marija, Miera Karaliene, lūdz par mums, par Latviju un par visu pasauli! (3 reizes)