PIRMĀ DIENA: Došanās uz Nācareti
Atteikšanās no pasaules gara. Ārējo labumu veltīšana
✞ Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.
LŪGŠANA SVĒTAJAM GARAM
Nāc, Svētais Gars,
Nāc, mūžīgais prieks.
Nāc, Tu, pēc kura ir ilgojusies
un ilgojas mana sirds.
Nāc, Tu, Vienīgais, nāc pie tā, kas ir vientuļš,
jo Tu redzi, ka es esmu vientuļš.
Nāc, Tu, kas esi šķīris mani no visa
Un esi pārvērtis mani par vientuļnieku šai pasaulē.
Nāc, Tu, kas esi kļuvis par vēlēšanos manī,
kas esi licis man ilgoties pēc Tevis,
Tu, kas esi nesasniedzamais.
Nāc, mana elpa un mana dzīvība.
Nāc, manas dvēseles mierinājums.
Nāc, mans prieks, mana godība
un mana bezgalīgā līksmība.
Nāc, Gars, kas esi licis ilgoties pēc Tevis,
Tu, Nesasniedzamais, kas Pats
esi kļuvis manī par ilgām.
(Svētais Simeons, Jaunais Teologs)
✞ Viens Rožukroņa noslēpums — Tēvs mūsu ✞ 10 Esi sveicināta, Marija ✞ Gods lai ir Tēvam ✞ Mans Jēzu
DIEVA VĀRDS
Mt 6, 19-21. Nekrājiet sev mantu virs zemes, kur rūsa un kodes bojā un kur zagļi izrok un zog! Bet krājiet mantu debesīs, kur nedz rūsa, nedz kodes bojā un kur zagļi neizrok un nezog! Jo kur tava manta, tur ir arī tava sirds.
VĒSTĪJUMS 1992.GADA 25.AUGUSTĀ
“Mīļie bērni! Šodien es vēlos jums sacīt, ka jūs mīlu. Mīlu ar savu Mātes mīlestību un aicinu pilnīgi atvērties man, lai, pateicoties ikvienam no jums, es varētu šai pasaulei, kurā ir tika daudz grēka un ļaunuma, palīdzēt atgriezties un to glābt. Tāpēc, mani mīļie bērniņi, atverieties man, lai es varētu jums atklāt un parādīt Dievu, kas jūs mīl. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”
MEDITĀCIJA
(PV 81) Lai atbrīvotos no sava egoisma, katru dienu mums jānomirst pašiem sev. Tas nozīmē, ka mums jāatsakās no mūsu dvēseles un miesīgo jutekļu darbošanās spējām. Mums ir jābūt redzīgiem, it kā mēs būtu neredzīgi, mums ir jādzird, it kā mēs nedzirdētu, jāizmanto šīs pasaules lietas tā, it kā mēs tās neizmantotu (1 Kor 7, 29-31), ko svētais Pāvils sauc „mirt ik dienas” (1 Kor 15, 31). „Patiesi, patiesi es jums saku: ja kviešu grauds neiekrīt zemē un nenomirst, tas paliek viens; bet ja nomirst, tad atnes daudz augļu. Kas savu dzīvību mīl, tas to zaudē; bet kas šinī pasaulē savu dzīvību ienīst, tas to saglabā mūžīgai dzīvei” (Jņ 12, 24-25). Ja mēs nenomirstam sev, ja mūsu vissvētākās veltīšanās mūs nepamudina uz šo nepieciešamo un auglīgo nāvi, tad mūsu pūlēm nebūs paliekošu augļu un mūsu veltīšanās kļūs bezjēdzīga. Visa mūsu taisnība būs patmīlības un mūsu pašu gribas aptraipīta; tas Dievā var izraisīt nepatiku pret mūsu vislielākajiem upuriem, kādus mēs spējam sniegt, un vislabākajiem darbiem, kādus mēs darām. Nāves brīdī mūsu rokas tad būs tukšas, bez kādiem tikumiem un nopelniem, un mūsos nebūs nevienas patiesas mīlestības dzirksts, kas piemīt tikai pašām sev nomirušām dvēselēm, kuras līdz ar „Kristu apslēptas Dievā” (Kol 3,3).
(Sv. Luī Marija Griņons no Monforas)
Taču žēlsirdības Tēvs pirms sava Dēla iemiesošanās vēlējās saņemt izraudzītās Mātes piekrišanu, lai tieši tāpat, kā sieviete reiz bija veicinājusi nāvi, tā sieviete arī sekmētu dzīvības došanu. Viņa Debesu sūtnim atbild: „Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda”(Lk 1,38). Būdama brīva no jebkāda grēka, kā Kunga kalpone sevi pilnīgi veltīja savam Dēlam un Viņa darbam, lai ar visvarenā Dieva žēlastību sava Dēla vadībā un kopā ar Viņu kalpotu pestīšanas noslēpumam.
Tāpēc Baznīcas tēvi pilnīgi pamatoti uzskatīja, ka Marija nebija tikai pasīvs instruments Dieva rokās, bet gan ar savu labprātīgo ticību un paklausību ir līdzdarbojusies cilvēku pestīšanā.
(II Vatikāna koncils, Baznīcas konstitūcija, 56, 1964)
130. PSALMS
Kungs, mana sirds nav uzpūtusies,
un manas acis nav lepni paceltas,
es nedzenos pēc diženām lietām,
pēc lietām, kas augstākas par mani.
Bet gan es liku rimt
un klusēt savai dvēselei,
kā bērniņam uz savas mātes klēpja;
tāpat kā bērns, tā mana dvēsele ir manī.
Jel ceri, Izrael, uz Kungu,
gan tagad, gan vienumēr!
VELTĪŠANĀS LŪGŠANA
Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.
Marija, Miera Karaliene, lūdz par mums, par Latviju un par visu pasauli! (3 reizes)
