SEPTĪTĀ DIENA: Marijas veltīšana templī (14. diena)
Mūsu pienākumu, solījumu, apņemšanās veltīšana Dievam

✞ Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.

LŪGŠANA SVĒTAJAM GARAM
Nāc, Svētais Gars, Tu, kas izvēlējies mani
un atšķīri mani no šīs pasaules
un nostiprināji mani Savas godības priekšā,
tagad tādā pašā veidā paturi mani
uz visiem laikiem taisnu
un nesvārstīgu Savā manī rastajā mājoklī,
lai nepārtraukti raugoties uz Tevi,
es, kas biju miris, varētu dzīvot;
lai es, nabags, Tevi iemantojis,
vienmēr būtu bagāts;
lai ēdot un dzerot Tevi,
ik mirkli ietērpjoties Tevī,
es varētu bezgalīgi priecāties,
saņemt neskaitāmas bagātības:
jo Tu esi pati labestība,
godība un prieks,
Tev pieder svētā godība,
visaptverošā un dzīvinošā Trīsvienība,
Tu, kuru visi ticīgie godina, apliecina, pielūdz
un kalpo Tēvā, Dēlā un Svētajā Garā tagad
un vienmēr, un mūžīgi mūžos.
(Svētais Simeons, Jaunais teologs)

✞ Viens Rožukroņa noslēpums — Tēvs mūsu ✞ 10 Esi sveicināta, Marija ✞ Gods lai ir Tēvam ✞ Mans Jēzu

DIEVA VĀRDS
Jņ 17, 15-19. Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu tos pasargātu no ļauna. Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules. Svētī viņus patiesībā! Tavi vārdi ir patiesība. Kā Tu mani sūtīji pasaulē, tā arī es viņus sūtīju pasaulē. Viņu dēļ es uzupurēju sevi, lai arī viņi patiesībā būtu svētīti.

VĒSTĪJUMS 1987.GADA 16.MAIJĀ
„Mīļie bērni! Atcerieties, ka vienīgā iespēja, kā vienmēr būt kopā ar mani un uzzināt Tēva gribu, ir lūgšana. Tāpēc šodien es jūs atkal aicinu. Neatstājiet manus aicinājumus neatbildētus. Turpiniet lūgties par spīti visam, un jūs sapratīsiet Tēva gribu un iepazīsiet Viņa mīlestību. Mīļie bērni, ja Dievs aicina cilvēku, tā ir ļoti liela svētība. Padomājiet, cik bēdīgi būtu palaist garām tās priekšrocības, ko Dievs jums dāvā. Tāpēc neatlieciet uz rītdienu vai parītdienu. Sakiet Jēzum „jā” tagad, lai šis „jā” ir ar jums uz visiem laikiem. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu.”

MEDITĀCIJA
Tik agrā vecumā šķirts no vecāku mājas, šis vissvētākais bērns, ienākot templī, pakļaujas Dievam, aizmirstot pasauli un nomirstot pati sev, grūti aptveramas dedzības un aizgrābtības pārņemta. Un šeit viņa atjauno savus solījumus gan kā hostija, gan kā kalpone, ar vēl lielāku, šķīstāku, vēl lieliskāku un apbrīnojamāku mīlestību, nekā Viņa to bija darījusi Svētās Annas miesas svētajā templī: šī mīlestība ik mirkli turpina augt bez pārtraukuma un vilcināšanās. Šīs mīlestības pārņemtai, Viņai rūp tikai Dievs, Viņa nevēlas neko citu; nedz dzīvi, nedz kustību, ne brīvību, ne garu, ne miesu, absolūti neko. Sevis veltīšanās ir tik liela, tik dedzīga, tik neatlaidīga, ka Viņas dvēsele tagad un vienmēr ir atvērta nepārtrauktai paklausībai Dievam, lai arvien vairāk piederētu Viņam, tā sakot, domādama, ka nekad šīs piederības vēl nepietiek un ka jācenšas kļūt vēl piederīgākai, ja tas iespējams. Visbeidzot, upurēdama sevi kā dzīvu un Dievam veltītu hostiju visā, kas Viņa ir, un visā, kas Viņa kādu dienu kļūs, Viņa atjauno visas Baznīcas veltīšanos Dievam, kuru Viņa pati jau ir izdarījusi ieņemšanas brīdī; sevišķi to dvēseļu veltīšanu, kuras, tāpat kā Viņa, sevi veltīs Viņa Dievišķajai kalpošanai daudzās jo daudzās svētās kopienās.
(Žans Žaks Oljē, Svētās Jaunavas iekšējā dzīve, TI, 131-132)

Marija piekrīt Dieva izvēlei, lai Svētā Gara spēkā kļūtu par Dieva Dēla Māti. Var teikt, ka šī piekrišana būt par Māti pirmkārt izriet no Viņas pilnīgās upurēšanās Dievam jaunavībā. Marija piekrita būt par izredzēto Māti Dieva Dēlam, līgavas mīlestības vadīta, mīlestības, kas ir pilnīga cilvēka būtnes „veltīšanās” Dievam. Pateicoties šādai mīlestībai, Marija vēlējās, saglabājot savu šķīstību, vienmēr un visās lietās būt „veltīta Dievam”. Vārdi „es esmu Kunga kalpone” apstiprina faktu, ka jau no paša sākuma Viņa pieņēma un saprata savu Mātes lomu kā sevis, savas personas pilnīgu atdošanu, lai kalpotu Visaugstākā pestīšanas plāniem. Un visu šo mātišķo līdzdalību Jēzus Kristus, Viņas Dēla dzīvē, Viņa izdzīvoja līdz galam veidā, kas atbilda Viņas aicinājumam uz jaunavību.
(Jānis Pāvils II, Redemptoris Mater, 39)

ANTIFONA
Klausies, Jaunava Marija,
sava Kunga balsi,
steidzies satikt savu Iemīļoto,
Jeruzalemes meita:
savu nodomu noslēpumā
Viņš izvēlējās Tevi,
lai Tu varētu dzīvot
Viņa namā mūžīgi.
(no Andrē Guza liturģijas)

47. PSALMS
Liels ir Kungs un augsti teicams
mūsu Dieva pilsētā.
Viņā svētais kalns, Viņa krāšņais uzkalns
ir visas zemes prieks.
Sionas kalns, galējie ziemeļi,
ir Lielā Karaļa pilsēta.
Viņu pilīs Dievs ir apliecinājis sevi
kā drošu aizsardzību.
Jo, redzi, karaļi sanāca kopā,
tie uzbruka visi reizē.
Tikko ieraudzījuši, viņi apstulba,
mulsuma pārņemti bēga uz visām pusēm.
Tur viņus sagrāba baiļu trīsas,
sāpes it kā dzemdētājai
vai kā austrumu vējš
salauž Tarsas kuģus.
Kā bijām dzirdējuši, tā arī to redzējām
kara pulku Kunga pilsētā,
mūsu Dieva pilsētā:
Dievs nostiprina viņu uz mūžību.
Mēs pieminam, Dievs,
Tavu žēlsirdību
Tava tempļa vidū.
Kā Tavs vārds, ai Dievs,
tā arī Tava slava
sniedzas līdz pašām zemes beigām.
Tava labā roka ir taisnības pilna:
tādēļ lai priecājas Sionas kalns
un gavilē Jūdas pilsētas
Tavu spriedumu dēļ.
Apskatiet Sionu un apstaigājiet to,
saskaitiet tās torņus.
Aplūkojiet tās nocietinājumus,
pārstaigājiet tās cietokšņus,
lai tad stāstītu nākamām paaudzēm;
tik liels ir Dievs;
mūsu Dievs uz mūžiem un vienmēr:
Viņš pats mūs vada.

VELTĪŠANĀS LŪGŠANA
Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.

Marija, Miera Karaliene, lūdz par mums, par Latviju un par visu pasauli! (3 reizes)