Slavēts Jēzus Kristus un Marija!

Mani sauc Tatjana, man ir 40 gadi, audzinu brīnišķīgu meitiņu Sofijku, kurai ir 14 gadi.
Mana dzīve ir mainījusies pateicoties Dievam caur Marijas aizbildniecību. Pirms desmit gadiem es biju Medžugorjē pirmo reizi, lai arī Marija vienmēr bija mana Debesu Māte, bet tajā vakarā satiku viņu klātienē – apskāvienos, mīlestības vārdos un nelielā pamācībā, kas mainīja manu dzīvi. Marija sacīja: “Es tik ilgi gaidīju mūsu tikšanos! Paldies, ka tu esi šeit. Es vienmēr lūdzos tavā nodomā un lūdzu tevi: lūdzies manā nodomā.” Šie vārdi tik ļoti dziļi iesakņojās manā sirdī, ka kopš tās dienas neesmu izlaidusi rožukroni no savām rokām. Tad es biju bērns – bārenis: mans tēvs pārmērīgi lietoja alkoholu; māte strādāja ārzemēs; vīrs izvēlējās šīs pasaules piedzīvojumus un mazā meitiņa bija vienīgi manās rokās. Vārdu sakot, pilnīga bezcerība un elle man visapkārt.

Bet šodien es esmu laimīga, jo mani vecāki ir laulāti, dzīvo Dieva žēlastībā, mierā un mīlestībā. Mamma strādā mājās, tētis jau trīs gadus nelieto alkoholu un nesmēķē, vēl vairāk, alkohola mūsu mājās nav vispār, arī nevienos ģimenes svētkos nē. Meita ir laimīga, jo viņai ir priecīga mamma, es, un Dievs vienmēr rūpējas par viņu caur dažādiem cilvēkiem, ko sūta mūsu dzīvē.

Ticu, ka viņai būs arī patiesas attiecības ar savu tēvu kā padomdevēju. Ticu dzīvei laulībā gan sev, gan viņai. Bet šodien, pateicoties kopīgai Rožukroņa lūgšanai kopā ar Dievmāti, es neesmu bārene, bet gan Debesu Tēva mīļotā meita, un man visa ir gana, lai dalītos ar tuvākajiem.

Tatjana, Ivanofrankivska