2. augusts ir Vissvētākās Jaunavas Marijas, Eņģeļu Karalienes, svētki. Tā ir īpaša diena, kad ikviens ticīgais var saņemt pilnas atlaidas ( jeb indulgenci) apmeklējot draudzes vai franciskāņu baznīcu, lai tās saņemtu, ir jābūt Dieva žēlastības stāvoklī, jābūt brīvam no grēkiem Gandarīšanas sakramentā, jāpieņem Svētā Komūnija un jalūdzas Svētā Tēva nodomos (“Tēvs mūsu…”, “Esi sveicināta, Marija,…”, “Es ticu…”, “Gods lai ir…”), sākot no 1. augusta plkst 12.00 līdz 2. augusta vakaram normālos apstākļos.

Par ko ir runa?
13. gs. sākumā maza baznīciņa kalna pakājē, kur atrodas Asīzes pilsēta, iegūst īpašu nozīmi sv. Franciskam un viņa pirmajiem brāļiem. Šīs vietas nosaukums ir Porciunkula, un tieši šeit svētais Itālijas aizbildnis dzīvoja nabadzībā, dibināja franciskāņu ordeni, tieši no šīs vietas viņš sūtīja brāļus uz visām pasaules malām kā miera vēstnešus. Piedošanas svētku tradīcija tika aizsākta Franciska tikšanās laikā ar pāvestu Honoriju III, kad Asīzes mūks Svētajam Tēvam izlūdza indulgenci tiem, kuri dosies svētceļojumā uz Porciunkulu. Vēl viņš piebilda, ka slāpst ne pēc “gadiem, bet dvēselēm” un runā ne savā vārdā, bet tā vārdā, kurš viņu ir sūtījis, t.i. Jēzus Kristus. Tādēļ 1216. gadā pāvests Honorijs III piešķīra indulgenci visiem, kuri 2. augustā apmeklēs Porciunkulu. Laimīgais Francisks, saņēmis pāvesta piekrišanu, devās uz izeju, bet Svētais Tēvs viņu atsauca atpakaļ un jautāja, kāpēc viņš dodas prom bez dokumentiem, kas apstiprina indulgenci. Francisks atbildēja, ka viņam pietiek ar pāvesta vārdu. “Ja šī indulgence ir Dieva darbs,” paskaidroja svētais, “tad pats Kungs par to parūpēsies.” “Nav vajadzīgi nekādi dokumenti,” piebilda Francisks, “Vissvētākā Jaunava Marija būs dekrēts, Kristus būs notārs, un eņģeļi būs liecinieki.”

Saņemot piedošanu, ir nepieciešams atjaunot savu dzīvi. Indulgence, ko izlūdzis sv. Francisks, ir papildus žēlastība, caur kuru Kungs, mums piedevis, dāvā mums iespēju patiesi sākt jaunu dzīvi. Dieva mīlestība, līstoša pāri malām, tieši tā pamudināja sv. Francisku dalīties tajā ar citiem pārliecībā, ka jebkurā garīgā sausuma un garīgās nāves brīdī Kristus atkal var atjaunot dzīvību. Lūgšanas laikā mazajā Porciunkulas baznīciņā sv. Francisks lūdza indulgenci visiem tiem, kuri nožēlojuši grēkus un bijuši pie grēksūdzes, apmeklēs šo mazo kapelu. Pēc lūgšanas, uz kuru Dievs uzreiz atbildēja, Francisks paziņoja Asīzes ticīgajiem: “Brāļi, es vēlos jūs visus nosūtīt uz paradīzi.” Gada laikā ir vairākas iespējas, kad mēs varam saņemt pilnas atlaides.

Kas ir indulgence?
Saskaņā ar Katoļu Baznīcas mācību, indulgence ir laicīgā soda dzēšana par grēkiem, kuru vaina jau izdzēsta Dieva priekšā. Indulgences mācība un prakse ir cieši saistīta ar Gandarīšanas sakramenta sekām. Grēkam ir divējādas sekas. Smags grēks sarauj attiecības ar Dievu un aizver piekļuvi mūžīgajai dzīvei; tās atņemšanu sauc par “mūžīgo sodu par grēku”. Bet jebkurš grēks, pat mazs, noved pie nesakārtotas pieķeršanās radībai, no kuras ir nepieciešams attīrīties vai nu uz zemes, vai pēc nāves, stāvoklī, ko sauc par šķīstītavu. Šī attīrīšanās atbrīvo no tā, ko sauc par “laicīgo sodu” par grēkiem. Abus šos sodus nevajag uztvert kā Dieva atriebību; tie izriet no paša grēka dabas. Dedzīgā mīlestībā dzimusi atgriešanās var novest pie grēcinieka pilnīgas attīrīšanas, lai viņam vairs nebūtu jāizcieš nekāds sods. Tādā veidā indulgence ir atbrīvošana no laicīgā soda. Tāda ir arī Asīzes indulgences būtība. Veicot noteiktas darbības: šajā gadījumā, apmeklējot Porciunkulas vai citu franciskāņu baznīcu, vai draudzes baznīcu, ticīgais, kurš jau izlīdzis ar Dievu Gandarīšanas sakramentā, saņem pilnu indulgenci.

Nosacījumi atlaidu saņemšanai:
— jābūt faktiskai vēlmei (intencijai) iegūt atlaidas,
— pieņemt Gandarīšanas sakramentu,
— pieņemt iekšēju lēmumu vairs negrēkot (izslēgt jebkādu piesaisti grēkam),
— pieņemt Kristus Miesu (Svētā Komūnija),
— Lūgties pāvesta nodomā ( “Es ticu…”, “Tēvs mūsu…”, “Esi svecināta, Marija, …” “Gods lai ir…”),
— dievbijīgi apmeklēt draudzes vai franciskāņu baznīcu.

Kas var saņemt šīs atlaidas?
Katrs pats sev.