16.DIENA. Parastā liturģiskā laika 24. nedēļa. Ceturtdiena. 19.09.

Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Amen.
SVĒTĀ GARA PIESAUKŠANA
Nāc, Svētais Gars, nāc caur Tavas Līgavas, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds aizbildniecību! (3x)

Evaņģēlija fragments (Lk 7, 36–50)
“36. Bet kāds no farizejiem lūdza Viņu, lai Viņš pie tā ēstu. Viņš, iegājis farizeja namā, novietojās pie galda.
37. Un, lūk, tanī pilsētā viena sieviete, kas bija grēciniece, uzzinājusi, ka Viņš piedalās mielastā farizeja namā, atnesa alabastra traukā svaidāmo eļlu;
38. Un tā, nostājusies aiz Viņa pie Viņa kājām, sāka asarām slacināt Viņa kājas un susināt tās ar saviem galvas matiem, un skūpstīja Viņa kājas, un svaidīja tās ar eļlu.
39. Bet farizejs, kas Viņu bija aicinājis, domāja sevī, sacīdams: Ja Tas būtu pravietis, tad gan zinātu, kas un kāda ir šī sieviete, kas Viņam pieskaras, jo tā ir grēciniece.
40. Un Jēzus atbildēja un sacīja viņam: Sīman, man tev kas sakāms. Bet viņš teica: Mācītāj, saki!
41. Kādam naudas aizdevējam bija divi parādnieki: viens bija parādā pieci simti denāriju un otrs – piecdesmit.
42. Tā kā šiem nebija no kā atdot, viņš atlaida abiem. Kurš no tiem viņu vairāk mīl?
43. Sīmanis sacīja, atbildēdams: Domāju, ka tas, kam vairāk atlaida. Bet Viņš tam sacīja: Tu pareizi esi spriedis.
44. Un Viņš, pagriezies pret sievieti, sacīja Sīmanim: Vai tu redzi šo sievieti? Es ienācu tavā namā, un tu nedevi ūdeni manām kājām; bet šī asarām slacināja manas kājas un saviem matiem tās susināja.
45. Tu mani neskūpstīji, bet šī, tikko es ienācu, nepārstāj skūpstīt manas kājas.
46. Tu nesvaidīji ar eļlu manu galvu, bet viņa ar svaidāmo eļlu svaidīja manas kājas.
47. Tāpēc es tev saku: viņai daudzie grēki tiek piedoti, jo viņa ļoti mīlējusi; bet kam mazāk piedod, tas mīl mazāk.
48. Un Viņš sacīja tai: Tavi grēki tev tiek piedoti!
49. Un tie, kas ar Viņu atradās pie galda, sāka sevī runāt: Kas Viņš tāds, kas pat grēkus piedod?
50. Bet Viņš sacīja sievietei: Tava ticība tevi glābusi, ej mierā!”

LŪGT ŠĶĪSTĪBU UN SIRDSMIERU

Ko es lūdzu?
Es lūdzu vienkāršību un atvērtību tikšanās laikā ar Jēzu un sirds šķīstību.

– Es ieiešu kopā ar Jēzu farizeja Sīmaņa namā (36.-38. pants). Es ieņemšu vietu pie galda. Es pievērsīšu uzmanību grēciniecei, kura pieiet pie Jēzus lielā uzticībā un maigumā. Sīmanis un viesi ir apjukuši. Kā viņa drīkst tā rīkoties? Kāpēc Viņš viņu pieņem?

– Kādas jūtas manī izraisa sievietes uzvedība? Ko es varu teikt par manām attiecībām ar Jēzu brīžos, kad jūtos ļoti grēcīgs? Vai es varu tā nokrist pie Jēzus kājām, kā viņa? Kāda būs mana lūgšana šajā brīdī?

– Es uzlūkošu šīs sievietes vienkāršību un atvērtību. Visa viņas uzmanība ir pievērsta Jēzum (38. pants). Sīmaņa attieksme ir citāda. Viņš ir noslēgts un šaubu pilns. Viņš nedalās ar to, ko pārdzīvo (39. pants). Kurā no šīm divām pozīcijām atrodos es?

– Es ieklausīšos Jēzus vārdos par šīs sievietes dāsnumu un mīlestību (44.-47. pants). Viņš ievēro katru viņas žestu un saka, ka viņa ir “ļoti mīlējusi”. Ko es varu teikt par savu dāsnumu un mīlestību? Lūgšu, lai Jēzus man atklāj, kas manā uzvedībā Viņu iepriecina visvairāk?

– Pēc tam ieklausīšos Jēzus teiktajam Sīmanim: “… tu nedevi…”, “…tu mani neskūpstīji…”, “… tu nesvaidīji…” (44.-47. pants). Ko vēl es nespēju atdot Jēzum? Kādās situācijās es esmu auksts un vienaldzīgs pret Jēzu?

– “…daudzie grēki tiek piedoti” (47. Pants). Es domāšu, ka Jēzus man vēlas teikt tos pašus vārdus. Viņš redz mani līdz pašiem dziļumiem, Viņš zina manas domas, sirdi un sirdsapziņu. Es lūgšu Viņam dāvāt man iespēju izjust Viņa piedodošo mīlestību, īpaši Gandarīšanas sakramentā.

– Es apkampšu Jēzu un ar savām asarām slacināšu Viņa kājas. Es Viņu noskūpstīšu. Es lūgšu: “Jēzu, atgriez man šķīstību un sirdsmieru!”

Dievmātes skolā:

Jēzus ir to cilvēku atraidīts, kuri nepazīst Viņa mīlestību. Viņš sauc uz mūsu līdzjūtību. Viņš ir atraidīts savos tuvākajos, tajos, kas ir samīdīti, nabagos, kuriem nav balss šajā pasaulē bez Dieva.

Dievmātes, Miera Karalienes, 2020. gada 25. jūlija vēstījums:
“Mīļie bērni! Šajā nemierīgajā laikā, kad sātans pļauj dvēseles, lai tās piesaistītu sev, es jūs aicinu pastāvīgi lūgties, lai lūgšanā jūs atklātu mīlestības un cerības Dievu. Bērniņi, ņemiet rokās krustu! Lai tas jūs uzmundrina – mīlestība vienmēr uzvar, īpaši tagad, kad krusts un ticība tiek atmesti. Lai jūsu dzīve ir atspulgs un piemērs tam, ka ticība un cerība joprojām ir dzīvas un jauna pasaule – miera pasaule – ir iespējama. Es esmu ar jums un aizbilstu par jums savam Dēlam Jēzum. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Marija, mūsu māte, tu vienmēr saglabāji Jēzu savās domās. Īpaši tad, kad Viņu atraidīja, nesaprata. Tava Sirds trīcēja kopā ar Viņa Dievišķo Sirdi. Palīdzi man just līdzi Viņa atraidījuma sāpēm. Dāvā man līdzjūtīgu sirdi. Jēzu, mans draugs, es vēlos būt Tev blakus, vēlos Tevi mierināt. Amen.

VELTĪŠANĀS LŪGŠANA JĒZUM CAUR MARIJU

Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.

Read Previous

15.DIENA. Parastā liturģiskā laika 24. nedēļa. Trešdiena. 18.09.

Read Next

17.DIENA. Parastā liturģiskā laika 24. nedēļa. Piektdiena. 20.09.