Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2024. gada 25. augustā
“Mīļie bērni! Šodien, lūdzoties kopā ar jums, lūdzos par mieru. Labais un ļaunais cīnās un tiecas valdīt pasaulē un cilvēku sirdī. Esiet cilvēki, kuri cer un lūdzas un kuriem ir liela paļāvība uz Dievu, Radītāju, kam viss ir iespējams! Bērniņi, lai jūsos un ap jums valda miers! Es dodu jums savu mātes svētību, lai jūs būtu prieks visiem, ko sastopat. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”
Jaunava Marija pagājušā mēneša, jūlija, vēstījumā saka: “…un esmu ar jums, lai miers uzvarētu jūsos un ap jums, jo ar šādu nolūku Dievs mani sūta pie jums.”
Medžugorjē caur Mariju no Debesīm izskan aicinājums uz mieru. Miers ir apdraudēts, tātad arī cilvēks. Šajā apdraudējuma brīdī mieram, ģimenei un cilvēkiem Māte neklusē, bet visus, kuri vēlas, aicina sadzirdēt, pieņemt un īstenot viņas aicinājumu.
Norisinās pastāvīga cīņa starp gariem, labo un ļauno. Šī cīņa norisinās cilvēku sirdīs. Kari sākas cilvēka sirdī, tāpat arī miers var sākties cilvēka sirdī. Vien tie, kam izdosies saglabāt cerību un lūgšanu, spēs uzvarēt ļaunumu un kļūs par lieciniekiem Dieva brīnumainajiem darbiem, ko Viņš vēlas darīt pasaulē un cilvēku dzīvēs. Jaunava Marija ir lieciniece tam, ka Dievam nav nekā neiespējama. Viņa ticēja un cerēja, kad visi ticību un cerību bija zaudējuši. Lūk, kāpēc viņa ir svētīta, jo viņa nekad nezaudēja cerību, kas bija viņas gaisma pat visdrūmākajos brīžos Golgātā, kad viņa redzēja savu Dēlu pazemotu un piesistu krustā.
Tādēļ viņa, kā Māte, mūs aicina garīgā cīņā, ko mēs spēsim uzvarēt tikai ar lūgšanu, kas uzturēs mūsu cerību uz Dievu.
Franču dzejnieks un esejists Šarls Pegī, liekot vārdus Dieva mutē, saka: “Cerība, saka Dievs, lūk, kas mani pārsteidz!” Dzīvot laikā un tajā justies kā mājās, tas ietver cerības dimensiju. Vienīgais kārdinājums svēto vidū bija cerības kārdinājums. Pegī turpina: “Es neesmu pārsteigts, saka Dievs, ka viņi man tic. Viņiem pietiek vien aplūkot manu radīto, un viņi tic! Mani nepārsteidz arī mīlestība, jo viņiem tā ir veiksme, ja viņi mīl viens otru, tādā veidā viņi gūst labumu sev. Bet cerība, cerība mani pārsteidz!”
Kas ir nepieciešams, lai iemācītos cerēt? Ir tikai viens līdzeklis, ko izmantoja pats Jēzus, kad tika kārdināta Viņa cerība. Viņš mūs mīlēja ar cilvēka sirdi, viņam bija cilvēciskas jūtas, mokošas bailes Ģetzemanes dārzā: Viņš pavadīja nakti lūgšanā. Jēzus lūdzās, lai pakļautos Tēva gribai.
Lai Jēzus Māte un mūsu Māte ved mūs pa cerības ceļiem, kur mēs varēsim satikt Dievu, kuram viss ir iespējams.
Lūgšana: Jaunava Marija, cerības un ticības Māte, tu ticēji Dievam pat tad, kad piedzīvoji smagus ticības kārdinājumus. Ak, Marija, tava ticība un cerība ir paraugs un iedrošinājums mums caur lūgšanu saglabāt savu cerību, kas būs gaisma brīžos, kad mūs ieskauj tumsa, no kuras neredzam izeju. Jaunava Marija, aizbildini par mums, īpaši par tiem, kuri piedzīvo smagus dzīves brīžus. Tavās rokās, Marija, mēs atdodam visus tos, kuri ir izmisuši, satraukti, zaudējuši cerību. Tavā spēcīgajā aizbildniecībā tava Dēla priekšā izlūdz mums gaismu un spēku, ko dod Dievs, lai Dievs tiktu pagodināts pat caur tām ciešanām un krustiem, ko piedzīvo visi, kurus skar ciešanas un krusti. Amen.
t. Ļubo Kurtovičs OFM
