PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA 30. NEDĒĻA, SVĒTDIENA, 27.10.

Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Amen.
SVĒTĀ GARA PIESAUKŠANA
Nāc, Svētais Gars, nāc caur Tavas Līgavas, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds aizbildniecību! (3x)

EVAŅĢĒLIJA FRAGMENTS (Mk 10,46-52)
“46. Un tie nonāca Jērikā; un Viņam ar saviem mācekļiem un daudz ļaudīm no Jērikas izejot, Bartimejs, Timeja dēls, būdams neredzīgs, sēdēja ceļmalā un ubagoja.
47. Viņš, izdzirdis, ka tas ir Jēzus no Nācaretes, sāka saukt un sacīja: Jēzu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!
48. Un daudzi to apsauca, lai viņš paliktu klusu. Bet viņš vēl skaļāk sauca: Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!
49. Un Jēzus apstājies lika viņu pasaukt. Un tie sauca neredzīgo, sacīdami viņam: Nebīsties, celies, Viņš tevi sauc!
50. Tas, nometis savu mēteli, cēlās un nāca pie Viņa.
51. Un Jēzus, uzrunādams, sacīja viņam: Ko tu gribi, lai es tev daru? Bet aklais sacīja Viņam: Mācītāj, lai es redzu!
52. Bet Jēzus viņam sacīja: Ej, tava ticība tevi glābusi. Un tūdaļ tas redzēja un ceļā Viņam sekoja.”

TICĪBA JĒZUS ŽĒLASTĪBAI 

Es lūdzu dziļi piedzīvot patiesību, ka Jēzus nekad nepārstās apžēloties par mani.

— Es iejukšu pūlī, kas spiedās ap Jēzu pie pilsētas vārtiem. Es pamanīšu uz ceļa aklo ubagu un dzirdēšu viņa arvien skaļāko saucienu. Viņš lūdz Jēzu apžēloties par viņu. Citi viņu apsauca, lai viņš klusētu (46.-48. pants).

— Es centīšos just līdzi neredzīgā Bartimeja liktenim. Es atcerēšos situācijas savā dzīvē, kad es jutos kā nabags un lūdzu žēlastību. Kāda bija šī pieredze? Kā tajā laikā pret mani izturējās citi cilvēki? Kādas tajā laikā bija manas lūgšanas?

— Es pārdomāšu neredzīgā cilvēka satikšanos ar Jēzu (49.-51.). Jēzus dzird ubaga saucienu. Viņš apstājas un liek viņu pasaukt. Es vēroju ubaga reakciju: viņš nomet savu mēteli, ceļas un nāk pie Jēzus.

— Es saprotu, ka Jēzus katru dienu staigā pa maniem ceļiem. Viņš apstājas man blakus. Viņš jautā man par manu ikdienas dzīvi, jautā, kas man ir vajadzīgs. Vai es to apzinos? Vai es varu piecelties, kā neredzīgais, un pieiet pie Jēzus? Vai manī ir dzīva vēlme piekļauties Jēzum?

— Es iztēlošos, kā Jēzus mani sauc un jautā: “Ko tu gribi, lai es tev daru?” Ko es vēlētos Viņam tagad pateikt? Kāda ir mana vislielākā slimība?

— “… tava ticība tevi glābusi.” (52. pants) Jēzus ļauj man saprast, cik liels ir manas ticības spēks. Viņš spēj dziedināt pat neredzīgo. Nav tādas slimības, ar ko Viņš nespētu tikt galā. Bet Viņš lūdz man ticēt. Viņš padara savu spēku atkarīgu no manas ticības.

— Vai es dziļi ticu Jēzum, kurš dziedina? Sirsnīgā sarunā es lūgšu Viņam nesatricināmas ticības dāvanu. Nākamajā reizē tas būs manas lūgšanas nodoms. Kā lūgšanu saucienu es ticībā atkārtošu: “Jēzu, apžēlojies par mani!”

Dievmātes skolā:

Marija kopā ar mums lūdz stipras ticības dāvanu. Arī šodien kopā ar jums lūdzos par to, lai Dievs dāvā jums vēl lielāku ticību. Viņa sacīja: “…jūsu ticība ir maza un jūs to pat neapzināties, tā ka neesat pat gatavi lūgt Dievam ticības dāvanu.”

Dievmātes, Miera Karalienes, 2008. gada 2. oktobra vēstījums:
“Mīļie bērni! Atkal no jauna jūs aicinu, lai jūs ticētu. Mana Mātes sirds grib, lai jūsu sirdis būtu atvērtas atgriešanās aicinājumam. Mani bērni, vienīgi ticība spēj jums dot spēku dzīves pārbaudījumos. Ticība dziedinās jūsu dvēseli un atvērs ceļu cerībai. Es esmu kopā ar jums un pulcinu jūs pie sevis, tādēļ ka ilgojos jums palīdzēt, lai jūs palīdzētu savam tuvākajam atklāt ticību. Vienīgais prieks un laimība šai zemes dzīvē jums ir ticība. Paldies jums.”

Marija, pilnīgā uzticībā mēs uzlūkojam Jēzu un lūdzam: “Jēzu, apžēlojies par mums, dziedini mūs un stiprini mūsu ticību! Amen.”

VELTĪŠANĀS LŪGŠANA JĒZUM CAUR MARIJU

Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.

Read Previous

Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2024. gada 25. oktobrī

Read Next

2024. g. 1.- 8. novembris: lūgšana par mirušajiem