Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2024. gada 25. novembrī
“Mīļie bērni! Šajā žēlastību pilnajā gaidīšanas laikā es jūs vēlos aicināt lūgties, lai Advents kļūtu par ģimenes lūgšanu. Īpašā veidā es jūs, bērniņi, kurus maigi skauju, aicinu lūgties par mieru pasaulē, lai miers gūst virsroku pār nemieru un naidu. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)

Advents ir Marija, kura vēro katru mūsu soli un maigi mūs apskauj. Mēs esam aicināti just kopā ar viņu. Mums aktuālajā laikā – nemiera, spriedzes, vardarbības, dabas katastrofu, karu vidū līdzināsimies viņai. Viņas maigajos apskāvienos apskausim visus mūsu brāļus un māsas un mudināsim viņus lūgties.

Viņa sacīja: “…tam, kurš lūdzas, nav baiļu no nākotnes, un tas, kurš gavē, nebaidās no ļaunuma.” Kad mēs lūdzamies, mūs dzird pats Dievs.

Marija mūs aicina, lai šis Adventa laiks kļūst par ģimenes lūgšanu. Jēzus, Miera Princis, piedzima ģimenē. Debesu Māte runā skaidri un konkrēti, viss ir skaidrs.

Atcerēsimies viņas ģimenes lūgšanas skolu. Izveidosim lūgšanu stūrīti, kura centrā ir krusts, Jaunavas Marijas svētbilde, atvērts Dieva Vārds, Adventa vainags. Nāksim šajā vietā, lai lūgtos individuāli un kopā. Lūgšanai ģimenē vajadzētu būt pirmajā vietā. Neļaujiet darbam un ikdienas pienākumiem apslāpēt lūgšanas garu.

Viņa mūs aicina, lai ģimenēs lūgtu Svēto Garu. Svētais Gars atdzīvina, pārveido, nostiprina, atjauno. Tāpat, kā tas notika pirmajā apustuļu kopīgajā lūgšanā ar Mariju pēc Jēzus nāves, tas notiks arī mūsu ģimenēs. Svētais Gars darīs mūs dzīvus, un mēs būsim aktīvi un Marijas sirdij dārgi, kā viņa mums sacīja: “Lūgšanā jūs iepazīsiet visaugstāko iepriecinājumu sirdij un lūgšanā jūs atradīsiet izeju no katras šķietami bezcerīgas situācijas. Pateicos jums par to, ka jūs augat lūgšanā. Katrs no jums ir dārgs manai sirdij, un es pateicos visiem, kuri savā ģimenē ir iededzinājuši lūgšanas garu. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (28.03.1985.).

Viņa vēlas, lai mēs mūsu ģimenēs kopā lūgtos Rožukroni. Rožukronis, kā lūgšana par mieru, tajā pašā laikā ir arī ģimenes lūgšana par ģimeni. “Ģimene, kas lūdzas vienotībā, paliek vienota. Ģimene, kas kopā lūdzas Rožukroni, zināmā mērā ataino mājas atmosfēru Nācaretē: Jēzus ir centrā, ar Viņu dalās priekos un bēdās, Viņa rokās atdod savus nodomus un centienus, Viņš dāvā cerību un spēku turpmākajam ceļam.” (Jānis Pāvils II, apustuliskais pamudinājums “Rosarium virginis Mariae”).

Debesu Māte mums saka, ka mūsdienu ģimene asiņo. “Atveriet man savu sirdi, skaitot Rožukroņa lūgšanu, un es varēšu jums palīdzēt.” (25.08.1997.). “Lūdzieties katru dienu Rožukroni, šo ziedu vainagu, kas mani kā Māti tiešā veidā saista ar jūsu sāpēm, ciešanām, vēlmēm un cerībām.” (02.09.2019.).

Ģimenes lūgšanai jābūt gan no rīta, gan vakarā. No rīta ar lūgšanu mēs iesākam dienu kopā ar Kungu un lūdzam, lai Viņš mūs vada, svētī un sargā. Rīta lūgšana sevī ietver arī dienas Evaņģēlija lasīšanu un pārdomāšanu; tas jālasa skaļi. Marija mūs māca nolikt Bībeli redzamā vietā, lai tā mūs pavadītu, kas mēs izejam no mājas, un mūs sagaidītu, kad mēs atgriežamies mājās.

Caur lūgšanu un Svēto Rakstu lasīšanu Jēzus piedzimst mūsu sirdīs un ģimenēs. Marija satikās ar Dievu lūgšanā, pieņēma Viņa Vārdu, paturēja to savā sirdī un nesa to citiem, kalpojot tuvākajiem. Adventā mēs redzam, kā viņa steidzas uz Ain – Karem pilsētu, lai palīdzētu savai radiniecei Elizabetei.

“Dieva Vārdā viņa patiesi jūtas kā mājās, ļoti dabiski no turienes iziet un tur atgriežas. Viņa runā un domā ar Dieva Vārdu; Dieva Vārds kļūst par viņas vārdiem, bet viņas vārdi rodas no Dieva Vārda. Tāpat ir acīmredzams, ka viņas domas ir saskaņotas ar Dieva domām, viņas vēlmes un Dieva vēlmes – viens vesels.” (Apustuliskais pamudinājums Verbum Domini, 28).

Arī mēs sākam dienu kā Viņa, ar Jēzu sirdī, mācīti ar Viņa vārdu un apņēmības pilni dalīties tajā ar ikvienu, ko satiekam.

Vakara lūgšanai vajadzētu būt pateicībai par visu, ko Kungs šajā dienā ir devis. Pateicoties mēs atklājam to, ka viss, kas mums ir, nāk no Viņa.

Vakarā ir svarīgi veikt sirdsapziņas izmeklēšanu, atskatīties uz dienā notikušo. Sākumā pateiksimies par labo, bet pēc tam atcerēsimies arī to, kas nebija labs. Lūgsim Kungam piedošanu, piedosim un lūgsim piedošanu ģimenes locekļiem.

“Lai lūgšana jums kļūst par dzīvi. Ģimene nevar apgalvot, ka tajā valda miers, ja tā nelūdzas. Tāpēc, lai jūsu rīts sākas ar rīta lūgšanu un vakars beidzas ar pateicības lūgšanu. Bērniņi, es esmu ar jums un jūs mīlu un svētīju, un es vēlos, lai ikviens no jums atrastos manos apskāvienos. Jūs nevarat atrasties manos apskāvienos, ja neesat gatavi katru dienu lūgties.” (25.08.1995.).

1984. gada 13. decembrī, nedēļu pirms Ziemassvētkiem, viņa aicināja: “Mīļie bērni! Jūs zināt, ka tuvojas prieka laiks, bet bez mīlestības jūs to nesasniegsiet. Lai ikviens, kas ir draudzē, vispirms mīl savu paša ģimeni. Tad jūs spēsiet mīlēt un pieņemt arī tos, kas šeit ierodas. Lai šī nedēļa ir laiks, kad mācīties mīlēt.”

Pilnīga mīlestības izaugsme sākas tad, kad pieņemam lēmumu mīlēt tuvākos cilvēkus ģimenē. No turienes mīlestība izplatās tālāk. Tur, kur ir mīlestība, ir Dievs, miers, un tie arī ir Ziemassvētki.

Lūgšana: Marija, tavos maigajos apskāvienos mēs vēlamies apskaut visu pasauli, visus mūsu brāļus un māsas, kuriem nav tā, kas ir mums. Kopā ar tevi un visiem tiem, kuri atsaukušies tavam aicinājumam uz mieru, lūdzam, lai miers kļūtu spēcīgāks un uzvarētu nemieru un naidu. Mēs lūdzam par visu karu, īpaši par karu Ukrainā un Tuvajos Austrumos, beigšanos. Lai Jēzus, Miera Princis, kuru mēs gaidām, piedzimst tajās sirdīs, kuras pieņem lēmumu par karu un mieru. Mēs dedzīgi lūdzam par mieru mūsu sirdīs, ģimenēs un visā pasaulē. Amen.

Terēze Gažiova