Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2024. gada 25. novembrī
“Mīļie bērni! Šajā žēlastību pilnajā gaidīšanas laikā es jūs vēlos aicināt lūgties, lai Advents kļūtu par ģimenes lūgšanu. Īpašā veidā es jūs, bērniņi, kurus maigi skauju, aicinu lūgties par mieru pasaulē, lai miers gūst virsroku pār nemieru un naidu. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)
1. “Šajā žēlastību pilnajā gaidīšanas laikā es jūs vēlos aicināt lūgties.”
Advents ir žēlastības laiks, iespēja, Dieva dots laiks. Ko nozīmē žēlastība, skaidri var redzēt t. Slavko Barbariča piemērā. Viņš saprata: Dievmātes parādīšanās ir īpašs brīdis, žēlastība. “Es vēlos veltīt savu dzīvi Dievmātes plāniem. Dievmāte izvēlējās mūs, un es izvēlos būt Dievmātes pavadonis! Viss pārējais ir mazsvarīgs, es nedrīkstu to palaist garām!” Un viņš veltīja visu sevi, visu savu dzīvi Dievmātei. Es esmu viņai vajadzīgs!
Adventa jēga – Ziemassvētku gaidīšana, Jēzus piedzimšanas gaidīšana sirdī, ģimenē un sabiedrībā. Rodas jautājums: vai pēdējo gadu laikā mums, kristiešiem, Advents ir gaidīšanas laiks? Vai arī tas ir viss iespējamais, tikai ne tas?
Pēdējo gadu laikā tiek zvanīti visi zvani, lai reklamētu Adventu dažādās pilsētās (Zagrebā, Vīnē…), nesot vēstījumu: jau tagad, Adventa sākumā un tā laikā, notiek svinēšana. Tā nav Ziemassvētku svinēšana. Tādas iestādes izmanto Adventa laiku un Ziemassvētkus, lai nopelnītu pēc iespējas vairāk naudas. Bet tie nav Ziemassvētki. Ziemassvētki nav Adventa sākumā vai tā laikā, bet gan 25. decembrī. Saistībā ar šo rodas jautājums: kad savā mājā jāliek Kristus dzimšanas aina un jāpušķo eglīte, māja un ielas: jau Adventa sākumā vai Ziemassvētku vakarā?
Dievmāte arī šajā vēstījumā mūs aicina lūgties. Kādēļ atkal? Vai ne tādēļ, ka mēs nelūdzamies? Baznīcā, īpaši rietumos, bieži norit tikai diskusijas, lūpas aizņemtas ar stāstiem, priekšlikumiem, sanāksmēm un konferencēm… Dievmāte mūs māca: Neko nedariet bez lūgšanas. Lūgšana ir veids kā piedzīvot Ziemassvētkus.
Kāpēc mēs lūdzamies? Iemeslu ir daudz, bet kā mums, piemēram, šodien, orientēties bez lūgšanas? Cilvēks vienmēr ir meklējis “navigatorus”, kas palīdzēs viņam orientēties. Senie cilvēki orientējās pēc zvaigznēm, saules un novērojumiem dabā. Viņi zināja, kur ir ziemeļi, kad redzēja, kurā pusē uz kokiem un akmeņiem aug sūnas. Jēzus par to skaidri teica saviem laikabiedriem: “Bet mācieties līdzību no vīģes koka! Kad jau tā zari kļūst maigi un lapas plaukst, tad ziniet, ka vasara tuvu.” (Мk 13, 28) Mūsdienās visa Zeme ir izmērīta, katrai zemeslodes daļai ir ceļvedis un navigācija. Ja mēs brauksim nepareizā virzienā vai apmaldīsimies, navigatora balss mūs atgriezīs uz pareizā ceļa. Un kā ir ar garīgo navigatoru? Kas mums palīdzēs, kā mēs zināsim, kas dzīvē ir patiess, labs, tikumisks, skaists, svarīgs, ja nelūgsimies?
2. “… lai Advents kļūtu par ģimenes lūgšanu.”
Advents – laiks ģimenes lūgšanai. “Bez lūgšanas nav ģimenes,” saka Māte Terēze. Kad ģimene lūdzas, tas ir vēstījums: mēs dzīvojam kopā ar Dievu, nevis paši par sevi, mēs nepaļaujamies tikai uz vājo cilvēcisko spēku. Turklāt lūgšana veido saikni starp ģimenes locekļiem, dāvā siltumu, rada veselīgu atmosfēru, kurā var labi dzīvot, komunicēt un risināt grūtības, ja tādas rodas.
Svarīgi atzīmēt: lūgties nenozīmē nepārtraukti runāt, izrunāt vārdus. Lūgšanā jābūt klusumam, klusēšanai. Ir ļoti svarīgi klausīties, jo tikai tā mēs varam saprast Dieva klusēšanu un klusumu, būtībā Dieva lielo mīlestību, kas ir bez vārdiem, kas dzīvo Marijas sirdī un klēpī, kas piedzimst vienkāršā kūtī. Tikai klusumā un sirdī, kas prot klausīties un pamanīt, mēs varam iepazīt Jēzu, kurš nekad nerunā un nerīkojas, pirms nav bijis klusumā, klusumā ar Tēvu.
3. “…bērniņi, kurus maigi skauju …”
Šeit mēs uzdodam jautājumu: Māte Marija, kā tu vari mūs, grēcīgus un vājus cilvēkus, apskaut? Uz šo jautājumu ir tikai viena atbilde: brīnumaina ir mūsu Mātes mīlestība! Neizmērojama, beznosacījumu! Mums ir Māte, kura mūs neatraidīja, lai arī esam vāji un grēcīgi. Vēl vairāk: viņa mūs maigi skauj. Tāpēc nākamais jautājums, ko mums vajadzētu sev uzdot: vai mēs varam palikt vienaldzīgi pret šo mīlestību?! Vai mēs varam palikt auksti un neatbildēt viņas aicinājumiem?!
Kā mēs varēsim iepazīt šo mātes mīlestību, ja nelūdzamies? Ja mēs klusumā un klusējot, dziļā sirds meditācijā neieklausīsimies Marijas Sirdī?
4. “…aicinu lūgties par mieru pasaulē, lai miers gūst virsroku pār nemieru un naidu.”
Dievmāte vēlas, lai mēs lūgtos par mieru, par citiem, jo viņa vēlas, lai mēs palīdzētu citiem, kuri dzīvo nemierā, karā, konfliktos, bet viņa arī vēlas, lai mēs augtu mīlestībā. Kad mēs lūdzamies par citiem, mēs atbrīvojamies no sevis, sava ego. Mūsdienu pasaule vēlas, lai mans “es”, ego būtu centrā, bet Dievmāte vēlas, lai centrā būtu citi.
Dievmāte skaidri mums saka, ka viņa vēlas, lai lūgšanas laikā mūsos miers gūtu virsroku pār nemieru un naidu, lai miers kļūtu spēcīgāks. Dievmāte nesaka, ka valda miers, jo mēs esam vāji, tāpēc reizēm valda nevis miers, bet nemiers un naids. Kad viņa saka, ka vēlas, lai valdītu miers, viņa vēlas, lai mēs nostiprinātos lūgšanā, lai miers mūsos kļūtu spēcīgāks, lai tas varētu triumfēt, uzvarēt.
Sv. Augustīns saprata: bez Dieva nav patiesa miera. Lūk, kāpēc tāda lūgšana: lai mēs atvērtos Dievam, kurā ir patiess miers, lai mēs saņemtu spēku no Dieva, lai mēs varētu izvēlēties mieru un būt par miera cilvēkiem, lai mūsos pieaugtu spēki, kas dara mūs spējīgus, lai noteiktā brīdī miers valdītu pār nemieru.
Noslēgumā ieklausīsimies sv. Jāņa no Krusta teiktajā: “Lai uz brīdi apstājas ļaudis, kuri velta sevi darbībai, kuri domā, ka ar savu sludināšanu un ārējiem darbiem var apgriezt kājām gaisā visu pasauli. Viņi ātri sapratīs, ka noderīgāk Baznīcai un tīkamāk Dievam, nerunājot par labo piemēru, ko tie rādītu citiem, būtu tas, ka viņi pusi sava laika veltītu iekšējai lūgšanai. Tad tikai ar vienu darbu un daudz mazākiem pūliņiem viņi nestu daudz vairāk labestības, nekā ar tūkstošiem citu darbu, kam viņi tērē savu dzīvi. Iekšējā lūgšanā viņi saņemtu žēlastību un garīgu spēku, kas nepieciešams šiem darbiem. Bez tās viss pārējais ir liela kņada.”
t. Marinko Šakota OFM
