No 27. oktobra līdz 1. novembrim Medžugorjē norisinājās gavēņa, lūgšanas un klusuma seminārs latviešu grupai, kurai pievienojās arī dalībnieki no Ukrainas un Lietuvas.
Mēs ar jums dalāmies ar liecībām pēc šī semināra.
“Kāda sieviete man stāstīja, ka veselu gadu lūdzās Rožukroni par Dievmātes plāniem. Es arī sajutu tādu nepieciešamību. Sāku lūgties. Manam brālim ir smagas atkarības. Pēc 10 mēnešu ilgas šādas lūgšanas viņš atveseļojās un sāka skatīties uz dzīvi savādāk, sāka dzīvot un mācīties ko jaunu. Un tas ir pateicoties mūsu Mammai.”
“Pirmspēdējās Vissvētākā Sakramenta adorācijas laikā es dzirdēju šādus vārdus: “Tu esi mans mīļotais bērns, Es tev dāvāju visu vislabāko.” Bet es Jēzum neuzdevu tādu jautājumu. Agrāk es aizdomājos par to, ka Dievs dod visu vislabāko, bet bērns ne vienmēr to saprot. Vēl viens brīdis bija brokastu laikā, kad mūsu uzmanība tika pievērsta tam, lai mēs neēstu pārak ātri, un pastāstīja, ka šī maize jāēd lēnām, lai katrs gabals izkustu mutē. Pēc tam es paņēmu maizes gabalu un nolauzu vienu gabaliņu, pēc tam vēl vienu mazu gabaliņu, un mani tas tā aizskāra, ka es vairs nevarēju ēst, nespēju norīt to gabaliņu, jo sapratu, ka tas ir Jēzus, un skatījos uz šo maizes gabaliņu ar asarām acīs un domāju palikt viens, kad beigsies šīs brokastis. Es esmu pateicīgs, ka Kungs man pieskārās.”
“Es vairāk sapratu savas psiholoģiskās un garīgās problēmas un to, ka ir jālūdzas Jaunavas Marijas nodomos. Tagad domāju, ka tam sekošu.”
“Mani sauc Inguss. Es šajās rekolekcijās saņēmu pēc savas ticības. Ko es jutu? Izrādās, ka es zināju, ka man ir sirds, bet es to sajutu, kaut arī tikai uz īsu brīdi, bet man tas bija tāds šoks, tāds “wow”! Un vēl man patika lekcijas, jo es sapratu, ka atrodos cīņas sākumā, sēklas ir iesētas. Un klusēšana man parādīja, ka ir jāsāk ar mazām lietām. Paldies!”
“Šeit es atbraucu, lai pateiktos Dieva Mātei. Un vēl pirms visas programmas sākšanās, es teicu: “Kungs, Tavs prāts lai notiek.” Iepriekšējā reizē Križevac kalnā es ļoti stipri raudāju, bet šoreiz man bija liels prieks. Man ļoti patika vārdi lekcijā, ko lasīja tēvs. Viņš pateica trīs vārdus: “Es un krusts.” Lūk, tas ir par mani. Paldies visiem!”
“Kad es atgriezos no Križevac kalna, es piedzīvoju tādu klusu prieku. Es sapratu, ka šis klusais prieks ir tad, kad ir Dieva klātbūtne. Jo arī Bībelē ir rakstīts: “..ja jūs neatgriezīsieties un nekļūsiet kā bērni, jūs debesvalstībā neieiesiet.” Paldies!”
