Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2024. gada 25. decembrī
“Mīļie bērni! Lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties, lai miers valda ik sirdī un gūst virsroku par jebkādu ļaunumu un nesaskaņām. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu)
Kad mēs lūdzamies, mēs kļūstam par miera instrumentiem. Marija mūs aicina 3 reizes pēc kārtas: “Lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties!” Atkārtošana palīdz mums atcerēties svarīgu lietu. Šodien mums ir jāapgūst vērtīgs padoms: vienīgais, kas var uzvarēt ļaunumu un nemieru, ir lūgšana. Lūgšana par mieru ir apņemšanās izvēlēties mieru. Mēs paši izvēlamies, kas valdīs mūsu sirdīs.
Mēs dzirdam par vardarbību, naidu, netaisnību, kariem, kuru kļūst arvien vairāk. Dzirdot ikdienas ziņas, mēs izjūtam bailes, šaubas, skumjas, bezpalīdzību. Mēs nevaram apturēt ļaunumu ar cilvēciskiem spēkiem. Mūsu acu priekšā sabrūk varenas ēkas, baznīcas, slimnīcas, viss, kas tika celts vairākus gadus, sabrūk dažās minūtēs. Ir acīmredzams, ka mēs, cilvēki, nevaram apturēt ļaunumu. Tas nav iespējams.
Dievs redz mūsu krīzi. Tieši tāpēc Viņš sūta uz zemi Mariju, kā viņa sacīja 2018. gada 2. janvāra vēstījumā: “Kad virs zemes sāk izzust mīlestība, kad vairs netiek atrasts pestīšanas ceļš, es, Māte, nāku jums palīdzēt iepazīt īsto patiesību, kas ir dzīva un dziļa, un patiesi mīlēt.”
“Es esmu ar jums, un mēs kopā lūdzamies. Palīdziet man, bērniņi, ar lūgšanu, lai sātans neuzvarētu! Viņa nāves, naida un baiļu vara ir pārņēmusi pasauli. Tāpēc, bērniņi, atgriezieties pie Dieva un lūgšanas, gavēņa un atteikšanās, to upurējot par visiem tiem, kuri ir samīdīti, nabagi un kuriem nav balss šajā bezdievīgajā pasaulē. Bērniņi, ja jūs neatgriezīsities pie Dieva un Viņa baušļiem, jums nebūs nākotnes. Tāpēc Viņš mani sūta pie jums, lai es jūs vadītu.” (25.02.2022.)
Miers visā pasaulē sākas ar lūgšanu uz ceļiem. Lūgšana mūs maina. Dievs ir klātesošs haosa vidū. Miers, par ko runā Marija, nav tikai karu neesamība. Tas ir dziļš iekšējs miers, kas iestājas attiecībās ar Dievu. Kāda mūķene Harkivas pilsētā, kur notiek karadarbība, pastāstīja par to, kā, neskatoties uz ieroču troksni un sprādzieniem, viņa piedzīvo dziļu mieru savā sirdī. Patiess miers iestājas tad, kad lūgšanā nododam sevi Dieva rokās.
Marija mūs aicina vispirms lūgties par mieru mūsu pašu sirdīs, pēc tam par mieru mūsu ģimenēs un tikai pēc tam par mieru visā pasaulē. Miers ir Dieva dāvana. Kad mēs to pieņemam, mūsos parādās mīlestība pret tuvākajiem. Mēs kļūstam jūtīgāki pret mūsu tuvāko vajadzībām. Katra laba rīcība, katrs smaids, katrs labs vārds ir lūgšana par mieru. Lūgšana par mieru ir arī piedošana. Lūgšana par mieru ir arī atteikšanās un gavēnis. Lūgšana par mieru ir lūgšana pie krusta un lūgšana ar krustu rokās. Jēzus atdeva savu dzīvību par mieru mūsu sirdīs. Kad mēs savienojam savas personīgās ciešanas ar Jēzus ciešanām, tā ir visvarenākā lūgšana.
Lūgšana par mieru var būt gan personīga, gan kopīga ģimenē, lūgšanu grupās. Vismīļākā lūgšana par mieru Dievmātes skolā ir Rožukronis, kā visspēcīgākais ierocis pret ļaunumu. Svētais Tēvs Jānis Pāvils II arī mūs aicina: “Rožukronis, vēršot mūsu skatienu uz Kristu, padara mūs par miera nesējiem uz zemes. Tā ir nemitīga vispārējā lūgšana, saskaņā ar Kristus aicinājumu “vienmēr vajag Dievu lūgt un nepagurt.” (Lk 18, 1), viņš dod mums cerību arī šodien, tik smagā cīņā par mieru.” (Rosarium Virginis Mariae).
Lūgšana:
Kungs, padari mani par sava miera rīku.
Kur ir naids, ļauj man sēt mīlu,
Kur aizvainojums, – piedošanu,
Kur šaubas, – ticību,
Kur izmisums, – cerību
Un kur bēdas, – līksmību.
Dievišķais kungs, dari tā, lai mana vēlme būtu
Nevis saņemt mierinājumu, bet gan mierināt,
Nevis tikt saprastam, bet saprast,
Nevis tikt mīlētam, bet mīlēt,
Jo iegūstam mēs dodot,
Žēlojot tiekam apžēloti
Un mirstot dzimstam mūžīgajai gaismai.
(Sv.Francisks no Asīzes)
Terēze Gažiova
