Dārgie draugi!
Vēlos dalīties savā Dieva iepazīšanas ceļā. Esmu dzimis pareizticīgā ģimenē, kur netika ievēroti baznīcas likumi un rituāli, kā daudzās tā laika padomju ģimenēs. Pirmās zināšanas par Dievu man sniedza vecmāmiņa, pēc viņas nāves man palika maznozīmīga ticības Dievam pieredze, ko dzīvē es neizmantoju.
Manas sievas ģimene arī ir pareizticīga, viņas ģimene ievēroja baznīcas likumus un rituālus, bet tas nebija noteicošais un neiesakņojās mūsu ģimenē. Kad piedzima meita, viņu kristīja pareizticīgo baznīcā. Mēs ar ģimeni periodiski apmeklējām svētvietas Krievijā. Tieksme pēc Dieva bija, un es Viņu meklēju, bet nejutu atbalsi sirdī.
Un šeit palīgā nāca meita. Sākumā viņa apmeklēja lūgšanu grupu baznīcā, kur zināja par Medžugorji. 2023. gadā meita aizbrauca uz Medžugorji un sāka parādīties vairāk informācijas, kas uzrunāja sirdi. Parādījās Rožukroņa lūgšana, kas pulcēja mūsu ģimeni uz kopīgu lūgšanu.
Visspēcīgāk es izdzīvoju sprediķus no Medžugorjes, ko klausījos online, iepazīšanās ar katoļu mācītājiem, kuri likās tuvi, un sprediķi, kuros atradu atbildes, un tas noveda pie tā, ka 2024. gada septembrī es pieņēmu lēmumu pāriet uz katoļu baznīcu. Es esmu mācību procesā, un tas ir tas, kas mani iedvesmo un stiprina.
Ar Dieva palīdzību piepildījās mans sapnis atbraukt uz Medžugorji. Šeit es sajutu īpašu miera un klusuma žēlastību, var daudzas reizes par to dzirdēt, bet pietiek vienu reizi to sajust, un to nesajauksi ar neko citu.
Šajā braucienā man paveicās iepazīties ar kopienu “Marijas Gaisma”, kur es redzēju dzīvu ticību, labestību un mīlestību pret Dievu un cilvēkiem.
Īpaša žēlastība bija tikšanās ar kapucīnu tēviem, ar kuriem man bija iespēja kopā lūgties, un visdziļākie iespaidi palika no kāpšanas kopā ar viņiem Križevac kalnā, pārdomājot Jēzus krusta ceļu. Kalnā es sajutu, ka Jēzus ciešanas nebija veltīgas un ikvienam ir iespēja nožēlot grēkus, izpirkt savus grēkus, Dievs vienmēr palīdzēs, ir tikai jāuzticas, jāsper solis Viņam pretī.
Lūgšana, Euharistija, Svēto Rakstu lasīšana, pārdomāšana, gavēnis pamazām atver manu sirdi mīlestībai un labestībai, citam mana prāta un sirds stāvoklim, par ko esmu ļoti pateicīgs.
Aleksandrs
