Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2025. gada 25. janvārī
“Mīļie bērni! Šajā žēlastības gadā es jūs aicinu uz atgriešanos. Mīļie bērni, ierādiet Dievam centrālo vietu savā dzīvē, un tā augļi būs tuvākmīlestība un liecināšanas prieks, bet jūsu dzīves svētums kļūs par patiesu ticības liecību. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu.)

Sv. apustuļa Pāvila atgriešanās svētkos, šajā Jubilejas gadā, Dievmāte mūs aicina uz atgriešanos. Tas ir viens no apstiprinājumiem, ka viņa kā Baznīcas Māte iet kopā ar mums. Medžugorjē ir sākušās daudzas atgriešanās. Tas ir galvenais Dievmates vēstījums, kas ved mūs uz mieru. “Šodien es jūs aicinu uz atgriešanos. Tas ir pats svarīgākais no visiem vēstījumiem, kurus šeit esmu devusi.” (25.02.1996.) “Mana sirds kvēlo mīlestībā uz jums. Vienīgais vārds, ko es vēlos pateikt visai pasaulei: atgriešanās, atgriešanās. Lai tas kļūst zināms visiem maniem bērniem. Es lūdzu tikai atgriešanos.” (25.04.1983.).

Vislielākās atgriešanās notiek konfesālijā. Tas ir pirmais solis uz atgriešanos.

Reizēm mēs kļūstam par lieciniekiem neparastām, brīnumainām atriešanām. Bet tas ir tikai sākums. Atgriešanās ir ceļojums, nevis galamērķis. Tas ir dziļš, iekšējs process – novēršanās no grēka un atvēršanās Dievam, mūsu dzīves pārveidošana uz labāku. Atgriešanās ir cerības vēstījums. Iespējams, arī mēs ilgojamies pēc kaut kādas pārdabiskas iejaukšanās, līdzīgi tai, ko piedzīvoja svētais Pāvils ceļā uz Damasku, gaidot radikālas pārmaiņas. Un mēs velti gaidām, kad tas pienāks.

Marija mums māca būs pacietīgiem, strādājot ar sevi. 1985. gada 25. aprīļa vēstījumā viņa sacīja:
“Šodien es vēlos jums sacīt: sāciet strādāt ar savu sirdi, tāpat kā jūs kopjat savus dārzus. Strādājiet ar savu sirdi un pārveidojiet to, lai tajā varētu iemājot jauns Gars, Dieva Gars.”

Vizionārs Ivans bieži dalās savā pieredzē: “Pat ja es redzu Dievmāti katru dienu, tas nenozīmē, ka es esmu svētais. Mana atgriešanās nenotika vienas nakts laikā. Arī man katru dienu ir jāpieņem lēmums atgriezties un jāaug šajā ceļā.”

Tā ir programma visai dzīvei. Svētie to izdzīvoja katru dienu no jauna, apzinoties savu vājumu un arī Dieva bezgalīgo žēlastību. Marija mums palīdz šajā ceļojumā. Viņa mūs aicina: “Ierādiet Dievam centrālo vietu savā dzīvē.”

Šodien izanalizēsim, kas ir mūsu dzīves centrā. Šovakar, izmeklējot savu sirdsapziņu, pajautāsim sev: Par ko es šodien visvairāk uztraucos? Uz kuru vai uz ko es šodien biju visvairāk koncentrējies? Kā es pavadīju savu laiku? Kāda ir mana motivācija?

Tas arī būs mūsu dzīves centrs. Tas var būt darbs, pienākumi, ģimene, materiālās vērtības, mūsu personīgais ego. Mēdz teikt: es esmu tas, par ko domāju.

Koncentrēties un Dievu un nenovērsties – tas ir vingrinājums, pastāvīgs lēmums uz atgriešanos, tas ir darbs ar sevi.

Svētajos Rakstos bieži tiek runāts par atgriešanās nepieciešamību. Jēzus sacīja: “ … gandariet par grēkiem un ticiet evaņģēlijam!” (Mk 1,15). Katru dienu pārdomājot Evaņģēliju, mēs kļūstam priecīgi.

KBK 1435 mūs māca: “Ikdienas dzīvē atgriešanās īstenojas, kad mēs veicam izlīguma žestus, rūpējamies par nabagajiem, ievērojam un aizstāvam taisnību un likumību [28], atzīstam savu vainu brāļu priekšā, izsakām brālīgu aizrādījumu, pārskatām savu dzīvi, izmeklējam sirdsapziņu, sekojam garīgajai vadībai, pieņemam ciešanas, paciešam vajāšanas taisnības dēļ. Visdrošākais grēku nožēlas ceļš ir ņemt ik dienas savu krustu un sekot Jēzum.”

Patiesas atgriešanās auglis ir mīlestība pret Dievu un tuvāko. Tās nav tikai emocijas, bet konkrētas darbības – piedošana, pacietība, prasme klausīties. Pieaug došanas prieks. Patiesa dzīve ar Dievu nav vardarbības liecība, bet gan dabisks Dieva attēls mūsos, un tas ir svētums.

Pieņemsim Baznīcas aicinājumu, Debesu aicinājumu uz atgriešanos un izmantosim šo žēlastības Jubilejas gadu savam personīgajam atgriešanās ceļam, lai caur mūsu liecību atgrieztos visa pasaule.

Lūgšana: Marija, mūsu Māte, mēs pateicamies tev par taviem cerības vārdiem, kas vienmēr vērš mūsu skatienu uz mūžību. Palīdzi mums uzsākt atgriešanās ceļu ar jaunu apņēmību. Lūdzam, palīdzi ieraudzīt visu to, kas mums ir jāatstāj, kas jāizdzēš no mūsu sirds, lai mēs varētu koncentrēties uz Dievu. Uzlūkojot tavu piemēru, mēs redzam konkrētu mīlestību, prieku, cerību, ticību. Mēs vēlamies līdzināties tev. Aizbildini par mums. Mēs lūdzam tev uzticību atgriešanās ceļā un patiesas atgriešanās žēlastību mums un arī tiem, kuri vēl ir tālu no Dieva. Amen.

Terēze Gažiova