Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2025. gada 25. februārī
“Mīļie bērni! Lai šis pavasara laiks jūs pamudina uz personisku atgriešanos, tā ka jūs ar savu dzīvi lūgtos un mīlētu Dievu vairāk par visu, par visiem tiem, kam tas ir vajadzīgs. Bērniņi esiet manas miera un lūgšanas rokas, esiet mīlestība visiem, kuri nemīl, nelūdzas un nevēlas mieru. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!” (Ar Baznīcas apstiprinājumu.)
Janvāra vēstījumā Dievmāte mūs aicināja uz atgriešanos, tāpat arī šajā vēstījumā, ko viņa dod šajā laikā, kad mēs gatavojamies lieliem svētkiem – Kristus Augšāmcelšanās svētkiem. 1996. gada 25. februāra vēstījumā viņa mums sacīja: “Mīļie bērni! Šodien es jūs aicinu uz atgriešanos. Tas ir pats svarīgākais no visiem vēstījumiem, kurus šeit esmu devusi.”
Saskaņā ar Marka evaņģēliju, pirmie Jēzus vārdi bija: “…laiks piepildījies, un Dieva valstība tuvu klāt; gandariet par grēkiem un ticiet evaņģēlijam!” (Mk 1,15)
Aicinājums uz atgriešanos ir Dieva aicinājums uz prieku un brīvību. Vienīgi Jēzus Kristus var dot mums prieku un brīvību, un Viņš atnāca nevis lai mums kaut ko atņemtu, bet lai mūs bagātinātu ar sevi. Kā ir teikusi svētā Māte Terēze: “Kāpēc mēs skumstam? Jo mēs esam pilni ar sevi. Lūk, kādēļ Dievs nevar mūs piepildīt ar savu prieku. Kā sevi iztukšot? Uzticiet sevi Dievam, Viņš zina, kā to izdarīt.”
Tikai tad, kad esam piepildīti ar Dievu, mēs varam būt priecīgi un nest prieku citiem, jo Dievs ir prieks. Tikai sirds, kura ir atgriezusies, ir brīva un gatava nesavtīgai mīlestībai, priekam un Dieva mieram.
Dievmāte vairākkārt aicina mūs ieklausīties dabā un dzīvot saskaņā ar to un laiku, kurā mēs atrodamies. Pavasaris ir atmošanās un jaunas dzīves laiks. Daba ir Dieva radīta, un caur to Dievs vēlas ar mums runāt. Savos sprediķos Jēzus bieži izmanto tēlus un stāstus no dabas un ikdienas dzīves. Cilvēks un daba ir unikāli un nepārraujami saistīti. Dabā Dieva Vārds ir taustāms. Viss radās, jo Dievs teica: “Lai top!”
Daba ir Dieva darbnīca, un tieši tur Dievu ir visvieglāk pazīt. Dabā atrodas Viņa radības, un viss runā par Viņu. Dabā mēs smeļamies iedvesmu, zināšanas, atklājumus, mierinājumu un drosmi turpināt savu ceļu.
Pastaigas laikā cilvēks nomierinās, viņa emocijas kļūst mērenākas, iztēli piepilda jauni tēli un krāsas, acis redz dabas skaistumu, ausis dzird jaunas, noslēpumainas balsis visapkārt, un visa viņa būtība jūtas kā savā īstajā vidē.
Daba tika radīta cilvēkam, un viņš tika radīts, lai sargātu, veidotu un mīlētu dabu. Cilvēks nevar izdzīvot neesot dabā.
Mēs dzīvojam laikā, kad daudzi cilvēki vairāk laika pavada virtuālajā pasaulē nekā dabā, un tādā veidā attālinās no sevis, no citiem un beigās no Dieva.
Ieklausīsimies ar sirdi un uztversim nopietni Jaunavas Marijas vārdus, lai mēs varētu sadzirdēt mūsu pašu sirdis, kas meklē un kam ir vajadzīgs Dievs, kas mūs gaida.
Lūgšana: Jaunava Marija, pazemīgā Kunga kalpone, tu biji uzmanīga pret Dieva aicinājumiem un pamudinājumiem. Kunga pasludināšanas brīdī tu atpazini Dieva aicinājumu un atsaucies tam ar visu savu sirdi un dzīvi. Tu atjaunoji savu pirmo “Jā!” visos brīžos, kad uzreiz nevarēji atrast atbildi, bet tu nesi visus notikumus savā sirdī un domāji par tiem. Izlūdz mums žēlastību būt uzmanīgiem pret Dieva pamudinājumiem un Svētā Gara iedvesmām, kurš arī šodien mūs mudina un aicina uz atgriešanos, uz jaunu dzīvi, t.i. Dieva dotu prieku. Ak, Māte Marija, nepārtrauc aizbildināt par mums pie sava Dēla, lai mēs būtu tavas izstieptās rokas šajā pasaulē, kas ir pazudusi bez Dieva. Lai mūsu rokas savienojas ar tavām mātes rokām, ko tu, līdzīgi kā Mozus, izstiep pret debesīm lūgšanā par mums. Amen.
t. Ļubo Kurtovičs OFM
