Mēs esam vīrs un sieva, Dens un Veronika Štrbikovi. Mēs pieņēmām Laulības sakramentu 2005. gadā. Dievs mūs svētīja ar trīs bērniem. Mēs dzīvojam Nove Zāmki (Slovākijā). No 2021. gada mēs ar visu ģimeni sākām regulāri braukt uz Medžugorji, vienmēr rudens brīvlaikā. Jau pašā pirmajā reizē man, Veronikai, radās vēlme piedalīties garīgās atjaunotnes dienās laulātiem pāriem. Bet tās vienmēr norisinājās nedēļu pēc mūsu rudens brauciena uz Medžugorji. Tāpēc es sacīju Dievmātei, ka arī man ir jābrauc turp un lai viss sakārtojas kaut kā savādāk. Tikai 2024. gada vasarā, kad mēs kopā ar mūsu draudzes jauniešiem bijām Mladifestā, es uzzināju, ka garīgās atjaunotnes dienas laulātiem pāriem būs 2025. gada februārī. Un tā es zināju, ka mums jau ir programma februārim. Es uzticēju to Dievmātei, un viņa brīnišķīgi par mums parūpējās.

4. februārī mēs kopā ar vīru devāmies uz garīgās atjaunotnes dienām kā par to bijām sapņojuši. Vēl viens brīnišķīgs brīdis – šogad mēs svinēsim mūsu Laulības sakramenta 20. gadadienu. Mums tā bija brīnišķīga dāvana no Dievmātes.

Garīgās atjaunotnes dienās mūs ļoti uzrunāja tēva Jures lekcijas. Viņš brīnišķīgi sasaistīja divus sakramentus, precīzāk, Priesterības un Laulības sakramentus. Lekcijas bija pazemības, gudrības, mīlestības un asprātību bagātas.

Droši vien visvairāk mūs aizskāra tas, kad tēvs Jure sacīja, ka visvērtīgākais, ko mēs viens otram varam dot laulībā, ir UZMANĪBA. Tāpat bija brīnišķīgi, kad viņš mācīja mūs sargāt mūsu laulību, jo tas ir sakraments un mēs to esam saņēmuši no Dieva. Mans vīrs bija pārsteigts par to, ka laulība bija piedzīvojums un dzīves baudīšana. Vēl viņš mums sacīja, ka problēmas ģimenē tiek risinātas kopā ar Dievu, ar Rožukroni un stāvot uz ceļiem.

Mēs uzzinājām, ka Radīšanas grāmatā ir teikts, ka sākumā Dievs svētīja Ādamu un Ievu, bet pēc tam pavēlēja augļoties un vairoties.

Lekcijās mēs apskatījām daudzas tēmas, tādas kā komunikācija ģimenē, lūgšana ģimenē un Dievātes vēstījumi, kas ir laime un svētums. Kas attiecas uz svētumu, mēs bijām iedvesmoti ar to, ka svētums ir paredzēts visiem, svētumu nevar nopelnīt, bet katrs ir aicināts dzīvot tajā stāvoklī, uz ko viņš ir aicināts.

Noslēgumā vēl divas domas par svētumu. Mēs esam svēti, jo dzīvojam Laulības sakramentā, bet svētums ir ikdienas dzīve harmonijā ar Dievu.

Vēlam visiem laulātiem dzīvi, kas piepildīta ar piedzīvojumiem kopā ar Dievu, ne klusējot (klusēšanai laulībās nav vietas), bet mūsu Dievmātes aizsardzībā ceļā uz svētumu.

Mēs ar nepacietību gaidām garīgās atjaunotnes dienas nākamā gada februārī un aicinām arī citus laulātos nākt un izbaudīt svētību un savas laulības atjaunotni.

Dens un Veronika Štrbikovi