Vēstījums, 14.03. 1984.
Šī parādīšanās bija negaidīta. Ivans lūdzās savās mājās, pēc tam gatavojās doties uz vakara dievkalpojumu. Pēkšņi viņam parādījās Vissvētākā Dievmāte un lūdza nodot cilvēkiem šādu vēstījumu: “Es vēlētos, lai cilvēki lūgtos kopā ar mani šajās dienās. Pēc iespējas vairāk! Lai ievēro stingru gavēni trešdienās un piektdienās; lai katru dienu lūdzas vismaz Rožukroni: priecīgos, sāpīgos un godības noslēpumus.”

Lūgšanu nodoms: par slimniekiem visā pasaulē.

Lūgšana par slimniekiem (Jeļena Vasiļa 22.06.1985.)
Ak, mans Dievs, slimnieks, kurš stāv Tavā priekšā,
ir nācis Tev lūgt to,
kas viņam šķiet vissvarīgākais;
to, pēc kā viņš tik ļoti ilgojas,
to, ko uzkata sev par vissvarīgāko.
Bet Tu, Dievs, piepildi viņa sirdi ar vārdiem:
“Vissvarīgākais, lai vesela būtu dvēsele.”
Kungs, lai viņā piepildās Tava svētā griba it visā!
Ja Tu vēlies – lai viņš top dziedināts.
Bet, ja tāda ir Tava griba —
lai viņš turpina nest savu krustu.
Lūdzam Tevi arī par mums,
kuri lūdzam par viņu:
attīri mūsu sirdis, dari mūs cienīgus,
lai caur mums Tu varētu
izdalīt visiem savas žēlastības.
Sargā šo slimnieku un atvieglo viņa ciešanas.
Lai viņā piepildās Tava svētā griba!
Parādi, Kungs, viņā Tavu dievišķo mīlestību
un palīdzi viņam drosmīgi nest savu krustu.

Un pēc tam 3 reizes lūgsimies “Gods lai ir….”