Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Amen.
SVĒTĀ GARA PIESAUKŠANA
Nāc, Svētais Gars, nāc caur Tavas Līgavas, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds aizbildniecību! (3x)
EVAŅĢĒLIJA FRAGMENTS (Lk 15,1-3. 11-32)
“1. Bet muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai Viņu dzirdētu.
2. Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja, sacīdami: Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar viņiem.
3. Un Viņš teica tiem šo līdzību, sacīdams:
11. …Kādam cilvēkam bija divi dēli.
12. Un jaunākais no viņiem sacīja tēvam: Tēvs, dod man pienācīgo mantas daļu! Un viņš sadalīja mantu starp tiem.
13. Un pēc nedaudz dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālu zemi; un viņš, izšķērdīgi dzīvodams, izšķieda savu mantu.
14. Un pēc tam, kad viņš visu bija notērējis, tai zemē izcēlās liels bads; un arī viņš sāka ciest trūkumu.
15. Un viņš aizgāja un salīga pie kāda tās zemes pilsoņa; un tas aizsūtīja viņu savā saimniecībā ganīt cūkas.
16. Un viņš gribēja piepildīt savu vēderu sēnalām, ko cūkas ēda, bet neviens tam tās nedeva.
17. Bet viņš, iedziļinājies sevī, sacīja: Cik daudz algādžu mana tēva namā, kam maizes pārpilnība, bet es mirstu badā!
18. Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi.
19. Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu; pieņem mani kā vienu no saviem algādžiem!
20. Un cēlies viņš gāja pie sava tēva. Bet, tam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un šim kļuva tā žēl; un viņš steidzās tam pretī, krita ap kaklu un skūpstīja to.
21. Un dēls sacīja viņam: Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi; es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.
22. Bet tēvs sacīja saviem kalpiem: Steigšus atnesiet labākās drēbes un ietērpiet viņu, un sniedziet gredzenu viņa rokai un kurpes viņa kājām,
23. Un atvediet nobarotu teļu un nokaujiet to, un ēdīsim un priecāsimies,
24. Jo šis mans dēls, kas bija miris, ir atkal dzīvs; kas bija zudis, ir atkal atrasts! Un viņi sāka dzīrot.
25. Bet viņa vecākais dēls bija tīrumā. Kad viņš nāca un tuvojās mājai, tas dzirdēja mūziku un līksmību.
26. Un viņš, pasaucis vienu no kalpiem, jautāja, kas tas ir.
27. Tas viņam sacīja: Tavs brālis pārnāca, un tavs tēvs nokāva barotu teļu, jo viņš to sagaidījis veselu.
28. Bet viņš sadusmojās un negribēja iet iekšā. Tad viņa tēvs iznāca un sāka to lūgt.
29. Un viņš atbildēja un sacīja savam tēvam: Lūk, tik daudz gadus es tev kalpoju un nekad tavu pavēli nepārkāpu, bet tu man nekad nedevi pat kazlēnu, lai es ar saviem draugiem sarīkotu mielastu;
30. Bet kad šis tavs dēls, kas savu mantu izšķiedis ar netiklēm, pārnāca, tu nokāvi viņam nobarotu teļu.
31. Tad viņš tam sacīja: Dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss mans ir tavs;
32. Bet sarīkot mielastu un priecāties vajadzēja, jo šis tavs brālis, kas bija miris, ir dzīvs; un kas bija pazudis, ir atrasts.”
ES LŪDZU DZIĻU MĪLESTĪBU PRET DIEVU TĒVU
— Jēzus runā par pazaudētu bērnu un Tēva mīlestību. Ar lielu sirds uzmanību es uzlūkošu bērnu un Tēvu.
— Sākumā es uzlūkošu bērnu – kā viņš aiziet no mājām; pēc tam Tēvu, kurš klusē un ciena viņa brīvību (12.-13. pants). Es lūgšu, lai ar sirdi varētu iedziļināties tajā, ko piedzīvo Tēvs, kurš cieš, un sajust visas grēka šausmas, kas ievaino un sāpina.
— Kad es izsūdzu savus grēkus (grēksūdzē, Izlīguma sakramentā), vai es redzu Tēva “vaigu” un Viņa ciešanas? Cik bieži es domāju par to, ko jūt Viņš, uzlūkojot manu grēku?
— Es izpētīšu tā bērna dzīvesstāstu, kurš aizgāja no sava Tēva. Es redzu, kā grēks rada grēku un palielina bērna vajadzības (13.-16. pants). Es centīšos apzināties situācijas savā dzīvē, kad esmu “uzkrājis” grēkus.
— Es uzlūkošu Tēva dziļo saviļņojumu, apskaujot savu bērnu, kurš ir atgriezies (20. pants). Es nometīšos ceļos Tēva priekšā un godīgi Viņam pastāstīšu par saviem grēkiem, kas plosa manu sirdi. Es lūgšu piedošanas žēlastību un lūgšu piedzīvot Viņa tēvišķo mīlestību un žēlastību Viņa apskāvienos justies kā bērnam.
— Es pievērsīšu uzmanību vecākā dēla reakcijai, kurš nevēlas ieiet mājā. Viņš nespēj pieņemt Tēva attieksmi pret savu brāli. Viņš ir pārliecināts, ka viņa brālis nav pelnījis mīlestību (29.-30. pants). Ko jūtu es, vērojot vecākā dēla attieksmi?
— Es domāšu, ka vecākajam dēlam teiktie vārdi attiecas arī uz mani. Viss, kas pieder Tēvam, pieder arī man. Visu, kas man pieder, esmu saņēmis no Viņa. Man nav jānopelna Viņa mīlestība. Viņš tikai vēlas, lai es ļautu Viņam mani mīlēt. Noslēgumā es izlasīšu slavēšanas lūgšanu Dievam Tēvam.
Dievmātes skolā:
Marija mūs māca mīlēt mūsu Debesu Tēvu, saukt Viņu par savu Tēvu, kurš nekad mūs neatstās ne sāpēs, ne izmisumā.
Dievmātes, Miera Karalienes, 2009. gada 2. novembra vēstījums:
“Mīļie bērni! Arī šodien es esmu starp jums, lai parādītu ceļu, kas jums palīdzēs iepazīt Dieva mīlestību, — Dieva mīlestību, kurš jums ļauj Sevi saukt par Tēvu un sajust, ka Viņš ir Tēvs. Es jūs aicinu patiesi ieskatīties savās sirdīs un redzēt, kā jūs Viņu mīlat. Vai Viņš nav pēdējais, ko jūs mīlat? Materiālu labumu ieskauti, cik reizes jūs Viņu esat atgrūduši, nodevuši un aizmirsuši? Mani bērni, nemaldiniet sevi ar pasaulīgiem labumiem. Domājiet par dvēseli, jo tā ir svarīgāka par miesu, attīriet to. Piesauciet Tēvu, Viņš jūs gaida, atgriezieties pie Viņa. Es esmu ar jums tāpēc, ka Viņš Savā žēlsirdībā mani sūta. Paldies jums.”
Debesu Tēvs, mēs Tev pateicamies par Tavu mīlestību pret mums, par to, ka vienmēr varam nākt Tavos apskāvienos tādi, kādi esam. Amen.
VELTĪŠANĀS LŪGŠANA JĒZUM CAUR MARIJU
Vissvētākā Jaunava Marija! Šodien tavā priekšā un tavās rokās es atjaunoju un apstiprinu svētās Kristības solījumus. Es uz visiem laikiem atsakos no sātana, no visiem viņa darbiem un sevi veltu Vissvētākajai Jēzus Kristus Sirdij. Es vēlos nest savu krustu un sekot Kristum visās sava mūža dienās saskaņā ar Debesu Tēva gribu. Ak, Marija, visu debespulku un Baznīcas klātbūtnē es sevi veltu tavai Bezvainīgajai Sirdij. Esi mana Māte un Karaliene! Pilnīgā paļāvībā un mīlestībā es tev uzticu un veltu savu miesu un dvēseli, visu, kas man pieder, redzamo un neredzamo, un savu bijušo, esošo un nākamo labo darbu augļus. Es tev dodu pilnīgu brīvību rīkoties ar mani un visu, kas man pieder, pēc tavas gribas lielākam Dieva godam tagad un mūžīgi. Amen.
