Devītā diena

Šodien atved pie manis atsalušās dvēseles un iegremdē manas žēlsirdības bezdibenī. Šīs dvēseles vissāpīgāk ievaino manu Sirdi. Ģetzemanes dārzā mana dvēsele vislielāko riebumu izjuta pret atsalušajām dvēselēm. Viņas bija iemesls, kāpēc es teicu: “Tēvs, atņem no manis šo biķeri, ja tāda ir Tava griba.” Viņām pēdējais glābiņš ir steigties pie manas žēlsirdības.

Vislīdzjūtīgākais Jēzu, Tu esi pati līdzjūtība. Es ievedu Tavas vislīdzjūtīgākās Sirds mājoklī atsalušās dvēseles, lai šīs ledus aukstās dvēseles, kuras līdzīgas līķiem un piepilda Tevi ar tādu riebumu, sasildās Tavas tīrās mīlestības ugunī. Ak, vislīdzjūtīgākais Jēzu, izmanto savas žēlsirdības visspēcību un ieved tās savas mīlestības pašā svelmē, un apveltī viņas ar svēto mīlestību, jo Tu spēj visu.

Uguns un ledus nevar būt kopā savienoti,
Jo, vai nu uguns nodzisīs, vai ledus izkusīs.
Bet Tava, ak, Dievs, žēlsirdība
Var palīdzēt vēl lielākai nabadzībai.

Mūžīgais Tēvs, uzlūko ar žēlsirdību atsalušās dvēseles, kuras ieslēgtas vislīdzjūtīgākajā Jēzus Sirdī. Žēlsirdības Tēvs, es lūdzu Tevi: Tava Dēla rūgto ciešanu un Viņa trīs stundu ilgās agonijas uz krusta dēļ ļauj, lai arī viņas slavētu Tavas žēlsirdības bezdibeni…

DIEVA ŽĒLSIRDĪBAS KRONĪTIS

 

Avots: Svētā māsa Marija Faustīne Kovaļska
DIENASGRĀMATA, 2022
Dieva žēlsirdība manā dvēselē
(1209-1229)