Septītā diena

Šodien atved pie manis dvēseles, kuras īpaši godina un slavē manu žēlsirdību, un iegremdē manā žēlsirdībā. Šīs dvēseles visvairāk skuma par manām ciešanām un visdziļāk izprata manu Garu. Viņas ir manas līdzjūtīgās Sirds dzīvs atspulgs. Šīs dvēseles ar īpašu spožumu mirdzēs nākamajā dzīvē, neviena no tām nenokļūs elles ugunī. Ikvienu no viņām es īpaši aizstāvēšu nāves stundā.

Visžēlsirdīgais Jēzu, kura Sirds ir pati mīlestība, pieņem savas vislīdzjūtīgākās Sirds mājoklī dvēseles, kuras īpaši godina un slavē Tavas žēlsirdības lielumu. Šīs dvēseles dara stipras paša Dieva spēks. Piedzīvojot dažādās ciešanas un sastopot šķēršļus, tās dodas uz priekšu, paļaujoties uz Tavu žēlsirdību. Šīs dvēseles ir vienotas ar Jēzu un uz saviem pleciem nes visu cilvēci. Šīs dvēseles netiks bargi tiesātas, bet nāves brīdī viņas apņems Tava žēlsirdība.

Dvēseli, kura slavē sava Kunga labestību,
Viņš mīl pavisam īpaši.
Tā vienmēr ir pie dzīvā avota
Un smeļ žēlastības no Dieva žēlsirdības.

Mūžīgais Tēvs, uzlūko ar žēlsirdību dvēseles, kuras slavē un godina Tavu cildenāko īpašību, tas ir, Tavu neizmērojamo žēlsirdību, un kuras ir ieslēgtas vislīdzjūtīgākajā Jēzus Sirdī. Šīs dvēseles ir dzīvs Evaņģēlijs, to rokas ir žēlsirdības darbu pilnas, bet viņu dvēsele, piepildīta ar prieku, dzied žēlsirdības himnu Visaugstākajam. Es lūdzu Tevi, Dievs, rādi viņām savu žēlsirdību saskaņā ar paļāvību un cerību, kāda tām ir uz Tevi. Lai viņās piepildās tas, ko solīja Jēzus, kas viņām teica: Dvēseles, kuras godinās manu neizsmeļamo žēlsirdību, es pats aizstāvēšu kā savu godu dzīvē, bet jo īpaši nāves stundā.

DIEVA ŽĒLSIRDĪBAS KRONĪTIS